Grieķija piektdien paziņoja, ka lūgusi Eiropas Savienību (ES) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) aktivizēt tai piešķirto 45 miljardu eiro (31,5 miljardu latu) vērto finanšu palīdzības plānu.
Šī plāna aktivizēšana ir “nacionāla un kategoriska nepieciešamība”, sacīja Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu, apmeklējot Mejisti (Kastellorizo) salu Egejas jūrā.
Viņš skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, jo finanšu tirgi Grieķijai nav devuši laiku, kas bijis nepieciešams, lai uzlabotu ekonomikas attīstību, un arvien pieaugošās aizņemšanās izmaksas apdraudējušas taupības pasākumu pozitīvās sekas.
“Mēs to nepieļausim. Mūsu partneri noteikti pieliks pūles, lai garantētu Grieķijai drošu ostu, kas mums ļaus atjaunot savu kuģi, un dos tirgiem spēcīgu signālu, ka ES nespēlējas un aizsargā eiro,” klāstīja Papandreu.
Premjers arī vainoja iepriekšējo konservatīvo valdību par valsts finanšu neveiksmīgu pārvaldību un statistikas datu viltošanu.
“Mēs mantojām kuģi, kas gatavojās grimt – valsti, kurai bija atņemts prestižs un ticamība un kas bija zaudējusi pat savu draugu un partneru cieņu,” viņš sacīja.
Grieķijas finanšu ministrs Georgs Papakonstantinu piektdien arī nosūtīja oficiālu vēstuli eiro zonas valstīm, Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Centrālajai bankai (ECB), lūdzot aktivizēt aizdevuma programmu.
Vācijas finanšu ministra Volfganga Šoibles preses sekretārs pavēstīja, ka pēc vēstules saņemšanas ECB un SVF ekspertiem vēl būs jāpārliecinās, vai Grieķijai starptautiskā palīdzība patiešām nepieciešama, un tikai tad tiks pieņemts galīgais lēmums par tās piešķiršanu. Starptautiskā aizdevuma piešķiršanai būs nepieciešama visu 15 eiro zonas valstu piekrišana.
Savukārt EK piektdien paziņoja, ka eiro zonas valstis un SVF uz Grieķijas lūgumu atbildēs “strauji un efektīvi”.
“Mēs neredzam nekādus šķēršļus. Eiro zonas valstis to visu jau ir izplānojušas.. Mēs tikai aktivizēsim plānoto pasākumu secību,” žurnālistiem sacīja ES ekonomikas un monetāro lietu komisāra Olli Rēna pārstāvis.
Jau vēstīts, ka eiro zonas valstu finanšu ministri aprīļa sākumā vienojās, ka 2010.gadā piedāvās Atēnām triju gadu aizdevumus līdz pat 30 miljardiem eiro (21 miljardu latu) ar aptuveni 5% likmi. Ziņots, ka SVF aizdevumā varētu piedalīties ar vēl 15 miljardiem eiro (10,54 miljardiem latu).
Plānots, ka ar saņemtajiem līdzekļiem Grieķija varēs finansēt aktuālākās vajadzības, lai tā spētu turpināt apkalpot savu parādu un izvairīties no defolta jeb nespējas pildīt parādsaistības.
Iepriekš Grieķijas amatpersonas daudzkārt uzstāja, ka nepieciešamos līdzekļus Atēnas spēs iegūt, aizņemoties starptautiskajos tirgos, un SVF palīdzība tām nebūs nepieciešama.
Lai risinātu parādu un budžeta krīzi, Grieķijas parlaments marta sākumā arī apstiprināja 4,8 miljardus eiro (3,4 miljardus latu) vērtu budžeta tēriņu samazināšanas plānu, kas līdzās citiem pasākumiem paredzēja sabiedriskajā sektorā strādājošo prēmiju apcirpšanu, pievienotās vērtības nodokļa likmes pacelšanu, kā arī pensiju iesaldēšanu. Tomēr eksperti norāda, ka ar šo taupības pasākumu plānu nepietiks, lai būtiski samazinātu Grieķijas budžeta deficītu un milzīgo valsts parādu.
Ceturtdien publiskotie precizētie ES statistikas biroja “Eurostat” dati rāda, ka Grieķijas budžeta deficīts pērn bijis 13,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valsts parāds sasniedzis 115,1% no IKP.
