Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) nākamās nedēļas sākumā sāks uzrunāt cilvēkus, kurus uzskata par piemērotiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam. Ministru prezidents šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka ir apzinājis cilvēkus, kurus viņš vēlas uzrunāt un aicināt vadīt KNAB, taču to darīt vēl neesot sācis.
Godmanis uzsvēra, ka pieteikties KNAB vadītāja amatam varēs arī neuzrunāti pretendenti. Kandidātu pietiekšanās varētu sākties nākamnedēļ.
Godmanis atkārtoti pauda viedokli, ka KNAB vadītāja amatam būtu jāizvēlas jauns cilvēks no malas, jo, lai arī viņš augstu vērtējot pašreizējos KNAB priekšnieka vietniekus, kamēr kriminālprocess par KNAB pazudušo naudu nav iztiesāts, tikmēr nav noteikta katra KNAB darbinieka atbildība par šo noziegumu.
Premjers noraidīja kritiku par KNAB vadītāja izvēles kārtības instrukciju, jo uzskata, ka pretendentu izvērtēšanā tiks piesaistīts gana daudz nepolitisku nozares ekspertu. “Tā ir tukša runāšana,” pieļāvumus, ka politiķi KNAB vadītāja amatā cenšas iekārtot sev vēlamu cilvēku, komentēja premjers.
Kā ziņots, valdība 21.oktobrī pieņēma instrukciju, kas noteiks KNAB priekšnieka iecelšanas amatā kārtību. Saskaņā ar šo instrukciju pretendentu loks uz šo amatu paplašināts, ja salīdzina ar sākotnēji publiski izskanējušo informāciju, ka šo konkrēto pretendentu nosauc premjers. Tomēr instrukcija ir izpelnījusies kritiku, ka tajā trūkst skaidru kritēriju, pēc kādiem tiks izvēlēts nākamais KNAB vadītājs.
Instrukcija paredz, ka Ministru kabinets (MK) nosaka pretendentu KNAB priekšnieka amatam pieteikumu iesniegšanas laiku un termiņu, Valsts kanceleja (VK) reģistrē pretendentu pieteikumus un izvērtē pretendentu atbilstību KNAB likuma 4.panta 2.daļā noteiktajiem obligātajiem kritērijiem. Tāpat pretendentiem būs jāsniedz rakstiska informācija, vai viņiem ir pieredze operatīvajā darbā, pieredze vadītāja vai vietnieka darbā un laba reputācija, kas sākotnēji tiks vērtēta, balstoties uz atsauksmēm no iepriekšējām darba vietām.
Pēc tam VK pretendentu, kuri atbilst obligātajiem kritērijiem, dokumentus sūtīs uz Ģenerālprokuratūru, Satversmes aizsardzības biroju un Augstāko tiesu, lai šo iestāžu vadītāji sniegtu savu viedokli par minētajiem kandidātiem.
Iestāžu vadītāji sagatavotos viedokļus iesniegs premjeram, kas tos ne vēlāk kā pēc septiņām dienām nodos izvērtēšanai valdībā. Valdība, izvērtējot šos dažādos viedokļus un uzklausot pretendentus, sagatavos tā dēvēto īso sarakstu ar iespējamiem pretendentiem. Šis saraksts tiks iesniegts Nacionālajā drošības padomē (NDP), kas dos savu viedokli par labāko kandidātu. Par viņa ieteikšanu biroja priekšnieka amatā lems valdība. Pozitīva rezultāta gadījumā valdība atbalstīs viena kandidāta iecelšanu amatā, par ko būs jālemj Saeimai.
Nākamajā otrdienā, 28.oktobrī, valdība lems par termiņu, kad varēs sākt pieteikties KNAB vadītāja amata pretendenti.
Godmanis pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka nākamnedēļ viņš piedāvās valdībai precīzu termiņu pretendentu pieteikumu iesniegšanai. Pēc valdības vadītāja domām, tam nevajadzētu būt ilgākam par divām nedēļām, lai šo jautājumu pārāk “nevilktu garumā”. Ja visas procedūras noritētu, kā plānots, decembrī KNAB vadītāja kandidātam jau vajadzētu tikt nodotam Saeimas balsojumam.
KNAB likums paredz, ka uz biroja priekšnieka amatu MK var izsludināt atklātu konkursu. Tas, ka tiks rīkots konkurss, instrukcijā gan netiek minēts.
Par biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kas ir Latvijas pilsonis, pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas, ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi, nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu, nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas), nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata.
Konkursā var piedalīties persona, kas nav bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs, nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks un atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Iepriekš bija iecerēts, ka potenciālajam KNAB amata kandidātam jau jābūt ar pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.
Ja MK nevienu no valdības sēdē apspriestajiem kandidātiem neiesaka Saeimai iecelšanai KNAB priekšnieka amatā, MK noteiks atkārtotu pretendentu pieteikumu iesniegšanai laiku un termiņu.
