Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam nevirzīs cilvēkus no esošās biroja vadības.
To Godmanis šorīt sacīja intervijā Latvijas Televīzijā.
Tas nozīmē, ka par KNAB priekšnieku nekļūs ne esošais priekšnieka vietas izpildītājs Alvis Vilks, ne priekšnieka vietniece Juta Strīķe.
Godmanis norādīja, ka viņam ir padomā vairākas kandidatūras, kas “noklās plašu spektru”, un premjers kandidātus izraudzīsies arī no Drošības policijas vadības vidus, kā arī Augstākās tiesas (AT) tiesnešiem.
Viņš atklāja, ka ir ticies ar AT priekšsēdētāju Aivaru Bičkoviču, lai uzklausītu viņa viedokli par AT tiesnešu kandidēšanu šim amatam, tomēr noliedza, ka būtu uzrunājis bijušo AT priekšsēdētāju Andri Guļānu vai kādu citu AT tiesnesi.
Godmanis sacīja, ka šodien iepazīstinās valdību ar saviem principiem KNAB priekšnieka kandidāta izvēlē, un norādīja, ka “šis cilvēks nevar nākt no nekurienes” – vēlams, lai viņš būtu vadījis cilvēku kolektīvu, lai viņam būtu tīra reputācija. Tāpat KNAB priekšniekam jāprot runāt ar sabiedrību un presi.
Godmanis arī norādīja, ka neizslēdz iespēju, ka KNAB priekšnieka amatam varētu arī pieteikties citi pretendenti, kas iepriekš nav izvirzīti.
Kā ziņots, Tieslietu ministrija (TM) izstrādājusi un Ministru prezidentam iesniegusi instrukcijas projektu, kādā premjers izvēlas un piedāvā kandidātam pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu. Instrukcija paredz, ka Ministru prezidents izvēlas kandidātu un piedāvā kandidātam pretendēt uz amatu. Ministru prezidents var piedāvāt pretendēt uz amatu vienlaicīgi vairākiem kandidātiem.
Šo instrukciju kritizē “Sabiedrība par atklātību “Delna””. Kā aģentūrai LETA norādīja “Delna”, TM izstrādātajā instrukcijā paredzētais KNAB priekšnieka izraudzīšanas process “neatbilst premjera paša iepriekš atbalstītajiem KNAB priekšnieka izvēles principiem” un tas “pieļauj slepenu un politiski motivētu KNAB priekšnieka izvēles kārtību.”
“Delna” uzsver, ka TM izstrādātajā kārtībā minētais process plānots slepens, tajā nav paredzēta caurskatāma kandidātu salīdzināšana un vērtēšana, turklāt atbildība par KNAB priekšnieka amata kandidāta izvēli līdz tā atbalstīšanai valdībā un apstiprināšanai Saeimā atstāta tikai vienas amatpersonas – premjera – ziņā.
Saskaņā ar TM sagatavoto instrukciju, lai gan Ministru prezidents var uzrunāt vairākus kandidātus, viņš faktiski var aicināt pretendēt tikai vienu KNAB priekšnieka amata kandidātu, izslēdzot jebkuru citu, kurš vēlētos kandidēt, uzskata “Delna”. Vienīgie kritēriji, kuriem šim kandidātam jāatbilst, ir KNAB likumā noteiktie – Latvijas pilsonība, latviešu un divu svešvalodu zināšanas, augstākā izglītība un pieredze, spēja saņemt pielaidi valsts noslēpumam un tas, ka persona nav bijusi sodīta un nav sadarbojusies ar bijušās PSRS vai Latvijas PSR drošības komitejām.
“Delna” uzskata, ka, ņemot vērā labo reputāciju, ko KNAB iemantojis Latvijas sabiedrībā, kā arī zemo sabiedrības uzticēšanās līmeni valdošajai koalīcijai, premjeram vajadzētu atteikties no TM izstrādātās KNAB priekšnieka atlases kārtības un KNAB priekšnieku pēc iepriekš definētiem kritērijiem izraudzīties “atklātā, caurskatāmā, salīdzināmā un sabiedrībai saprotamā veidā.”
