Glābšanas darbus, tostarp arī operatīvu ledus spridzināšanu upēs, plūdu laikā sarežģī nesakārtotie likumi, aģentūrai BNS sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis.
Viņš norādīja, ka pagaidām nav skaidrs, vai ledus sablīvējumu spridzināšana pieskaitāma pie rūpnieciskas darbības, kas prasītu ilgu saskaņošanu, bet plūdu laikā jāreaģē pāris stundās.
Piektdien VUGD pārstāvji tiksies ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vadību, lai noskaidrotu, kā rīkoties, ja spridzināšanas darbi ir nepieciešami vietā, kur ir dabas liegumi vai citi ierobežojumi vides aizsardzības dēļ. Viņš gan pauda cerību, ka DAP atļaus spridzināšanu, ja tas līdzēs glābt apdzīvotas vietas no applūšanas.
Joprojām nesakārtota ir arī cilvēku evakuācija no plūdu apdraudētām vietām. Pēc Lieljukša teiktā, VUGD ir labojis noteikumus, kurus parakstot cilvēks var atteikties no evakuācijas un uzņemas atbildību par savu veselību un dzīvību, tomēr Lieljuksis uzskata, ka Latvijā vajadzētu ieviest citu valstu praksi un ļaut glābējiem piespiedu kārtā evakuēt cilvēkus, ja to veselība vai dzīvība ir apdraudēta.
Lieljuksis klāstīja, ka jūtams arī pētījumu trūkums par plūdu iespējamību. “Nav skaidrs, kur un kā radīsies [ledus] sablīvējumi ar tādiem vai citādiem vējiem, nokrišņiem un temperatūru,” viņš uzsvēra.
“Daži, pēc empīriskiem novērojumiem, zinot stāstīt, ka ledus zāģēšana var palīdzēt pret plūdiem, citi saka, ka tas neko nelīdzēs,” Lieljuksis skaidroja situāciju.
Pagaidām arī vēl ir pārāk neskaidras prognozes par plūdu sākumu, jo tuvākajās dienās sals un sniegs atgriezīsies. Zināms, ka saulainā laika dēļ dažās upēs ledus kļuvis nedaudz plānāks, bet, piemēram, Salacā esot gandrīz metru bieza ledus kārta.
Jau vēstīts, ka bargās ziemas dēļ šopavasar Latvijas upēs iespējami plaši plūdi. VUGD apzinājis 42 vietas, kuras var applūst.
