Kopš šī mēneša sākuma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki saņēmuši četrus mežā apmaldījušos cilvēku izsaukumus, aģentūru LETA informēja dienesta preses pārstāve Inga Vetere.
Naktī uz ceturtdienu, 18.jūliju, Olaines novada Olaines pagastā mežā bija apmaldījusies sieviete, kuru glābēji un policisti neveiksmīgi meklēja no plkst.1.08 līdz 3.38. Pēc tam tika nolemts meklēšanas darbus atsākt no rīta, taču sievietei pašai izdevās izkļūt no meža.
Savukārt mežā Ķekavas novada Baložos šonedēļ bija apmaldījies vīrietis, kurš glābējiem palīdzību lūdza plkst.22.23. Drīz vien vīrietis nomierinājās, koncentrējās un pats atrada ceļu ārā no meža.
6.jūlijā Viesītes novadā četri cilvēki bija apmaldījušies Salu purvā. Glābēju palīdzību viņi lūdza jau plkst.22.30, kad bija zaudējuši cerību pašu spēkiem izkļūt no meža. Uz notikuma vietu atbrauca arī vietējais mežzinis, taču bija grūti saprast, kur pazudušie cilvēki meklējami.
Galu galā, lai palīdzētu ļautiņiem izkļūt no purva, glābēji un policisti lika lietā savu dienesta automašīnu sirēnas. Ugunsdzēsēju automašīna tika novietota vienā meža malā, bet policijas – krietni tālāk. Pārmaiņus tika iedarbināti skaņas signāli, no kuriem vienu cilvēki sadzirdēja un, sazinoties pa mobilo tālruni, devās skaņas virzienā. Īsi pirms pusnakts viņi izkļuva no purva.
Savukārt 4.jūlijā kāds vīrietis bija apmaldījies mežā Carnikavas novada Garciemā. Viņš glābējiem piezvanīja plkst.20.30. Vīrieti izdevās atrast stundas laikā. Viņš sadzirdēja ugunsdzēsēju automašīnu skaņas signālu, devās tā virzienā un izkļuva no meža.
Kā norādīja Vetere, vasarā un rudenī, kad daudzi cilvēki dodas uz mežu ogot un sēņot, arī apmaldīšanās nav retums. Pazust gadās pat tiem, kuriem sēņošana vai ogošana jau gadu gadiem ir vaļasprieks.
Lai izvairītos no liekām raizēm, VUGD aicina iedzīvotājus pirms došanās uz mežu informēt savus piederīgos par to, kur plānots sēņot vai ogot un ap cikiem iecerēts atgriezties mājās.
Ģērbjoties vajadzētu padomāt ne tikai par to, kā pasargāt sevi no ērcēm, bet arī par to, kādas krāsas drēbes ir labāk pamanāmas no attāluma. Iespēju robežās nevajadzētu doties mežā vienam, jo pat labi pazīstamā vietā var notikt kāds negadījums, un tādā reizē palīdzīga roka būs ļoti noderīga.
Dodoties uz mežu, obligāti jāņem līdzi mobilais tālrunis ar pilnībā uzlādētu bateriju. Gadījumā, ja ikdienā lietojami kādi medikamenti, jāņem līdzi arī tie. Tāpat vēlams paņemt līdzi ūdens pudeli un šokolādi, lai apmaldīšanās gadījumā varētu atgūt nepieciešamo enerģiju, kā arī lukturīti, kas dažādi var noderēt tumsā. Mežā līdzi noderēs arī kompass un kaklā uzkarināta svilpīte.
Ierodoties mežā, vajadzētu palūkoties visapkārt un iegaumēt zīmīgus objektus – ceļus, dzelzceļus, interesantus kokus vai dabas objektus, kas varēs kalpot kā orientieri apmaldīšanās gadījumā. Sēņojot vai ogojot jāskatās ne tikai zemē, bet arī apkārt, iegaumējot vidi, vietas un lietas, kas pagadās ceļā.
Kā skaidroja Vetere, kad cilvēks saprot, ka ir apmaldījies, nedrīkst krist panikā, jo stresa situācijā vairs nebūs iespējams objektīvi novērtēt radušos situāciju. Tādās reizēs vislabāk ir apsēsties, atpūsties, mēģināt orientēties apvidū un tikai tad sākt mērot atpakaļceļu. Nevajadzētu sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, jo tā var iemaldīties vēl dziļāk. Tā vietā jācenšas saklausīt, vai tuvumā nav šosejas vai dzīvojamo māju.
Ja gadās apmaldīties purvā, rūpīgi jāpārbauda ik vieta, kur sperams solis. Vislabāk to darīt, izmantojot garāku koku. Jāatceras, ka, iekrītot purvā vai akacī, izglābties palīdzēs tikai mierīgas un apdomātas darbības. Strauji un haotiski vicinot kājas un rokas, var tikai vēl dziļāk iestigt purvā. Tā vietā jāmēģina atrast jebkas, aiz kā iespējams pieturēties vai aizķerties, un lēnām jāvelk sevi laukā.
Ja cilvēks saprot, ka paša spēkiem nespēs izkļūt no meža, jāzvana glābējiem uz tālruni 112 un jānosauc pēc iespējas konkrētāki orientieri – kurā vietā ieiets mežā vai purvā, cik ilgi tajā būts un kādi dabas vai cilvēka veidoti objekti redzēti.
