Lai novērstu tādas elenrgokrīzes, kāda tā dēvētā “ledus lietus” dēļ iestājās 2010./2011.gadu mijā, nākotnē ap elektrolīnijām mežos un līdzās mežiem varētu noteikt 30 metrus platu aizsargjoslu, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Aizsargjoslu likumā, kam gan pirms stāšanās spēkā vēl jāgūst Saeimas atbalsts.
Likumprojektā paredzēts definēt jēdzienu “elektrolīniju trase”, nosakot, ka tā ir elektrolīniju darbības nodrošināšanai paredzēta dabā esoša josla, kas uzturama brīva no kokiem un krūmiem.
Projekts paredz atsevišķi izdalīt aizsargjoslu elektrolīnijām, kas šķērso vai atrodas blakus meža teritorijai. Šajās teritorijās aizsargjoslas platums būs 30 metri uz katru pusi abpus līnijai, gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 un 330 kilovolti – 30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas, bet gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 30 metru attālumā no līnijas ass. Meža zemēs aizsargjosla tiks paplašināta līdz 30 metriem neatkarīgi no gaisvadu līnijas nominālā sprieguma.
Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, ka elektrolīniju trašu platums gaisvadu elektrolīnijām, kuru spriegums nepārsniedz 0,4 kilovoltus, būs piecus metrus platā joslā, elektrolīnijām ar spriegumu no 6 līdz 20 kilovoltiem – 13 metru platā joslā, 110 kilovoltu, – 26 metrus platā joslā, 330 kilovoltu – 54 metrus platā joslā. Elektrolīniju trases platums kabeļlīnijām būs trīs metrus platā joslā.
EM sola, ka dabas radītu energokrīžu novēršanai gaisvadu līnijas pakāpeniski tiks nomainītas pret zemē ierīkotām kabeļu līnijām, Taču, lai meža teritorijā būtu iespējams veikt šo līniju ekspluatāciju, bojājumu novēršanu un lai varētu pārvietoties ar speciālo tehniku, grozījumi paredz palielināt kabeļlīnijas trasi un aizsargjoslu mežā līdz 3 metriem pašreizējo 2 metru vietā.
Likumprojektā arī precizēta apdraudošo koku definīcija, papildinot to ar papildus pazīmēm, apdraudošo koku ciršanas kārtība elektrolīniju aizsargjoslās (trasēs), ārpus tām, kā arī ārkārtas situācijās. Tāpat paredzēts pagarināt termiņu meža īpašnieka informēšanai par nocirstajiem kokiem.
Likumprojekts nodala divu veidu apdraudošos kokus: vieni ir koki, kas jau apdraud elektrolīnijas darbību , otri – potenciāli apdraudošie koki, kuru izciršana tiek novērtēta un veikta plānveidīgi, saskaņojot to ciršanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ekonomikas ministrija informē, ka mežos kopumā atrodas 13 528 kilometri gaisvadu līniju ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, un to trases platums ir 11 584 hektāru. Tāpat caur mežiem iet 1900 kilometri gaisvadu līniju ar spriegumu 110 un 330 kilovolti, un to aizsargjoslas aizņemtā platība ir 3842 hektāru.
EM norāda, ka dabas apstākļu dēļ elektrolīnijas ik gadu tiek bojātas vidēji 40 – 60 reizes un bojājumu novēršana gadā izmaksā 10 – 12 tūkstošus latu. Piemēram, 2010.gadā pārvades līniju atslēgšanās koku dēļ notikusi 73 reizes, no tām 15 gadījumos vainīgi bija mežizstrādātāji, 49 gadījumos – vējš vai cita dabas stihija, deviņas reizes – bebri.
Vidēji reizi piecos gados īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi papildus nodara vēl ap 90 tūkstošu latu zaudējumus.
Lai gan netiek apkopoti precīzi dati par meža īpašumiem, caur kuriem iet elektrolīnijas, EM aplēsusi, ka likumprojekta grozījumi skars aptuveni 75 000 meža īpašnieku.
