Svētdien aizvadītajās Francijas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvuši prezidenta Fransuā Olanda pārstāvētie sociālisti un to sabiedrotie, kuri izcīnījuši vairākumu jaunajā parlamenta sasaukumā.
Par kreisā spārna partijām un zaļajiem svētdien – parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā – nobalsoja teju 47% vēlētāju, bet centriski labējā Tautas kustības savienība (UMP) saņēma 34% balsu, liecina Iekšlietu ministrijas izziņotie galīgie rezultāti.
Tādējādi sociālisti un to tuvākie sabiedrotie nākamajā parlamenta apakšpalātas sasaukumā būs pārstāvēti ar aptuveni 283 līdz 329 deputātiem.
Kopumā Nacionālajā sapulcē ir 577 likumdevēju vietas.
Tikmēr ievērojami labāk nekā iepriekšējās vēlēšanās svētdien veicās Marinas Lepēnas vadītajai galēji labējai Nacionālajai frontei (FN), par kuru svētdien savu balsi atdeva 13,6% vēlētāju. Tas ir ievērojams kāpums, salīdzinot ar 2007.gada vēlēšanām, kad par šo politisko spēku nobalsoja 4%.
Tomēr saskaņā ar Francijas vēlēšanu sistēmu FN jaunajā parlamenta sasaukumā būs pārstāvēta ne vairāk kā ar trim deputātiem. Taču nav izslēgta arī iespēja, ka tai nebūs neviena likumdevēja pārstāvniecība.
Nacionālajai frontei kopš 1986.gada nav izdevies izcīnīt pārstāvniecību parlamentā.
Tikmēr Žana Lika Melanšona vadītā Kreisā fronte svētdien saņēma 6,9% balsu.
Vēlētāju aktivitāte svētdien sasniedza vien 57%.
Jau ziņots, ka svētdien Francijā notika pirmā parlamenta vēlēšanu kārta un tajos vēlēšanu apgabalos, kuros nevienam kandidātam nebūs izdevies iegūt vairāk nekā 50% balsu, nedēļu vēlāk, 17.jūnijā, tiks rīkota otrā balsošanas kārta, kurā sacentīsies visi tie kandidāti, kas pirmajā raundā ieguvuši vismaz 12,5% balsu.
Jaunajam prezidentam Olandam vairākums parlamentā nepieciešams, lai izpildītu priekšvēlēšanu solījumus, tostarp attiecībā uz papildu 60 000 jauno skolotāju noalgošanu un 50% liela ienākuma nodokļa noteikšanu turīgākajiem.
Pērn sociālisti ieguva kontroli arī pār parlamenta augšpalātu – Senātu.
Premjerministra Žana Marka Ero pagaidu valdība jau ir īstenojusi virkni sabiedrībā atbalstītu pasākumu, tostarp samazinājusi ministru atalgojuma apmēru par 30%, solījusi apcirpt algas valstij piederošo uzņēmumu vadītājiem un noteiktai strādājošo daļai samazināt pensionēšanās vecumu no 62 uz 60 gadiem.
Ero jau izteicis gandarījumu par vēlēšanu pirmās kārtas iznākumu un aicinājis vēlētājus būt aktīviem arī otrajā kārtā un nodrošināt sociālistiem un to sabiedrotajiem pārliecinošu vairākumu.
