Izmantojot prezidenta Nikolā Sarkozī sakāvi reģionālajās vēlēšanās nedēļas nogalē, otrdien visā valstī streiko dzelzceļa, skolu un valsts pakalpojumu darbinieki, protestējot pret pensiju un algu politiku.
Kustība apturēta gandrīz pusē no visiem reģionālajiem maršrutiem, tāpat bija atcelta trešdaļa ātrvilcienu reisu. Saskaņā ar arodbiedrību datiem darbā neieradās aptuveni 50% skolotāju, kuri pievienojās valsts mēroga protestiem pret Sarkozī ekonomikas politiku.
Svētdien Sarkozī labēji centriskie sabiedrotie piedzīvoja smagāko sakāvi vēlēšanās vairāk nekā piecdesmit gadu laikā – vēlētāju atbalstu 23 no 26 Francijas provincēm ieguva kreisās partijas.
Lai nostiprinātu konservatīvo un centra spēku pozīciju, Sarkozī reorganizēja savu valdību, tostarp no amata atbrīvoja nodarbinātības ministru, kurš bija atbildējis par pensiju reformas sarunām.
Arodbiedrību vadītāji norādīja, ka šīs izmaiņas nav būtiskas, jo neveicina ekonomikas atveseļošanos, un Sarkozī nesaprot, ka noskaņojums Francijā ir mainījies.
“Kopš svētdienas mēs to vien dzirdam kā [labēji centrisko nostāju] “mēs saglabāsim nosprausto kursu”. Viņi neklausās, un tas ir bīstami,” teica arodbiedrības “Vispārējā darba konfederācija” (CGT) vadītājs Bernārs Tibolts.
Tibolts aicināja Sarkozī rīkot nodarbinātības nozares speciālistu un darbadevēju sanāksmi, kurā apspriest algu palielināšanas veidus. Tāpat CGT vadītājs brīdināja valdību, ka plānotajai valsts pensiju sistēmas reformai nāksies saskarties ar sīvu pretestību.
Francijas valdība mēģina samazināt nepieredzēti lielo valsts parādu un budžeta deficītu, palielinot pensionēšanās vecumu, kurš šobrīd ir 60 gadi – viens no zemākajiem vadošajās Eiropas Savienības valstīs.
Sarunas ar arodbiedrībām sāksies nākamo divu nedēļu laikā.
