Francijas prezidents Nikolā Sarkozī sestdien rīko augsta ranga ES amatpersonu apspriedi, lai izstrādātu reakciju uz finanšu krīzi, kas no ASV izplatījusies Eiropas banku sistēmā.
Francija, kura rotācijas kārtībā ir ES prezidējošā valsts, uzaicinājusi Lielbritānijas, Vācijas un Itālijas līderus, kā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentu Žanu Klodu Trišē uz apspriedi, lai sagatavotos iespējamam G8 samitam gada beigās.
Sarkozī trešdien tiksies arī ar Īrijas premjerministru Braienu Kouenu un Nīderlandes premjerministru Janu Peteru Balkenendi.
“Sestdienas pēcpusdienā Parīzē mums būs sagatavošanās apspriede plašākai G8 sanāksmei,” radiostacijai “Europe 1” teica Luksemburgas premjerministrs un Eirogrupas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
15.oktobrī ES līderi rīkos galotņu apspriedi Briselē, kurā, kā sagaidāms, viņi apspriedīs noteikumu uzlabošanu saistībā ar krīzi.
Sarkozī uzņēmies proaktīvu lomu aizvien pieaugošās krīzes noregulēšanā, tāpat kā viņam bija galvenā loma Krievijas un Gruzijas konflikta izbeigšanā šā gada augustā.
“Es silti aplaudēju prezidenta Sarkozī iniciatīvai, kurš kā Eiropas Savienības prezidents vēlas uzņemties globālu vadību, lai iedarbinātu krīzes noregulēšanas finanšu mehānismus,” sacīja Junkers.
Sarkozī popularitāte paša valstī pēdējos mēnešos ir bijusi zema, un opozīcijas politiķi viņu sākotnēji kritizēja par gauso reakciju uz krīzi, kas dramatiski uzņēma tempu septembra vidū, izraisot sajukumu Volstrītas bankās.
Kopš tā laika sajukums ir šķērsojis Atlantijas okeānu, un dažādas Eiropas valstis pāris dienās ir izstrādājušas piecus glābšanas plānus vairāk nekā 100 miljardu dolāru (48,8 miljardu latu) vērtībā.
Amatpersonas brīdina, ka krīze var ilgt vairākus mēnešus.
“Ir grūti periodi starptautiskā līmenī, kuri var ilgt līdz nākamajam rudenim,” trešdien radiostacijas “France-Inter” radījumā paziņoja Francijas Eiropas lietu ministrs Žans Pjērs Žujē.
Krīze spiež ES valdības izstrādāt kopēju plānu, lai cīnītos pret aizvien pieaugošo uzticības krīzi un novērstu turpmākus banku sistēmas sabrukumus.
“Mums jāsistematizē Eiropas reakcija,” sacīja Junkers.
Pēc viņa teiktā, Eiropas bankas ir stabilākas nekā ASV un visas ES valdības ir gatavas iejaukties, lai atbalstītu grūtībās nokļuvušās bankas.
“Neviena valdība neļaus lielai bankai bankrotēt,” teica Junkers, piebilstot, ka Eiropai nav vajadzīgs tāds 700 miljardu dolāru glābšanas plāns, kādu ierosināja ASV finanšu ministrs Henrijs Polsons grūtībās nonākušajam ASV finanšu sektoram.
“Eiropas banku sektors ir spēcīgāks par ASV banku sistēmu,” viņš teica, mudinot ASV iespējami drīzāk pieņemt Polsona plānu.
