Francijas parlaments nolēmis atdot Jaunzēlandei vismaz 15 mumificētas maori karavīru galvas, vēsta BBC.
Patlaban maoru galvas, kuras eiropiešu jūrasbraucēji un karotāji Francijā pārveda 18. un 19. gadsimtā, atrodas vairākos šīs valsts muzejos. Šis parlamenta lēmums ir noslēdzis gadiem ASV un Eiropā ilgušo diskusiju par citām kultūrām piederīgā kultūras mantojuma atdošanu, kā arī uzglabāšanu pretēji ierastajām paražām.
Maori tic, ka galvu saglabāšana atstāj garus dzīvus un neļauj tiem aiziet.
Tomēr 19. gadsimtā galvas Eiropā kļuva par kolekcionāru iecienītu un eksotisku mērķi. Muzeju pārstāvji apgalvo, ka daži maori nogalināti savu tetovējumu dēļ, kas pārklājuši arī galvas.
Šī ir pirmā reize, kad Francija ļauj atdot muzejos esošos citu tautu kultūru mantojumu eksponātus. Francija uzsver, ka tādā veidā tā izrāda savu cieņu cilvēktiesībām.
Jaunzēlande maoru galvas pirmo reizi pieprasīja 1980. gados, taču ar jaunu sparu diskusija, kuras iznākums ir lēmums atdot galvas, atsākās 2007. gadā. “Maori tic, ka viņu senči atgriezīsies mājās, atgūs cieņu, un varēs dusēt mierā pie savām ģimenēm,” Francijas lēmumu apsveicis Jaunzēlandes premjers Pita Šārpls.
Kritiķi gan norādījuši, ka tagad riskam ir pakļauti kolekcionāri, kuru rīcībā ir citu tautu kultūras mantojums.
Francija galvas nosūtīs uz Te Papas muzeju Jaunzēlandes galvaspilsētā Velingtonā, kur tās atdos vietējām ciltīm apglabāšanai.