Lai pilnveidotu valsts iepirkumu sistēmu, Finanšu ministrija (FM) ieteiks izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, kuru mērķis ir padarīt efektīvāku kopējo valsts līdzekļu izlietojumu.
Kā aģentūru LETA informēja FM Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa, plānots vienkāršot iepirkumu procedūras, nosakot Eiropas Savienības (ES) prasībām atbilstošu līgumcenas slieksni gan preču un pakalpojumu, gan būvdarbu iepirkumiem, kā arī padarīt publiski pieejamu informāciju par visiem valsts iepirkumiem.
ES direktīvā par publiskajiem iepirkumiem par minimālo līgumcenas slieksni atklāta vai slēgta konkursa organizēšanai noteikti 133 000 eiro (93 472 lati) preču vai pakalpojumu iepirkuma gadījumā un pieci miljoni eiro (3,5 miljoni latu) būvdarbu iepirkuma gadījumā.
Tādēļ ar izmaiņām Latvijas likumdošanā plānots noteikt, ka turpmāk pasūtītājam iepirkums jāorganizē, piemērojot Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja preču vai pakalpojumu līgumcena ir 92 755 lati vai lielāka. Savukārt publisku būvdarbu iepirkumiem šo slieksni plānots paaugstināt līdz 200 000 latu.
“Taupības budžets pieprasa radikālus risinājumus daudzviet. Šobrīd iepirkumu process Latvijā ir orientēts uz maksimālu iepirkumu procedūru kontroli, tādēļ iepirkumu sistēma ir pārāk birokrātiska un mazefektīva. Bieži vien tā kalpo nevis kā darba rīks, bet kā nepārvarams šķērslis produktīvām iecerēm. Turklāt šis pārspīlētais regulējums attiecas ne tikai uz valsts pārvaldes iestādēm, bet arī valsts akciju sabiedrībām, kas pēc savas būtības, protams, ir uzņēmumi. Tas neatbilst ne Eiropas Savienības, ne mūsu valsts aktuālajām attīstības nostādnēm,” norāda finanšu ministrs Atis Slakteris (TP).
Kā uzskata ministrs, gadu gaitā šajā lieko šķēršļu sistēmā tiek iesaistīts arvien vairāk cilvēku – tas ir ne tikai Iepirkumu uzraudzības birojs, bet jau katrā ministrijā un valsts iestādē šīs sistēmas prasību ievērošanai ir radīti īpaši departamenti vai nodaļas. Kopā valsts pārvaldē ar to nodarbojas vairāki tūkstoši cilvēku. Šis ir viens no sektoriem, kuru reorganizējot būs iespējams panākt ietaupījumu un samazināt nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, esošo procedūru vietā ieviešot efektīvāku kontroles mehānismu.
“Ar šo soli nepārprotami arī tiktu panākta nevajadzīgās birokrātijas samazināšana,” plānotās izmaiņas likumdošanā komentējis finanšu ministrs.
Paredzēts noteikt, ka informācija par iepirkumiem, kuru līgumcena būs zemāka par likumā noteiktajiem sliekšņiem, turpmāk jebkuram interesentam būtu pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Tādējādi tiktu nodrošināts iepirkumu procedūru atklātums un veicināta valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošana.
Kā norādīja FM, patlaban informācija par iepirkumiem tiek publicēta fragmentāri un bieži vien ir pieejama ierobežotu periodu.
Ar izmaiņām plānots noteikt, ka turpmāk informācija par visiem iepirkumiem būs pieejama publiski, turklāt vienuviet. Tas savukārt paplašinās iestāžu vadītāju atbildību – turpmāk paši iestāžu vadītāji būtu atbildīgi par piemērotākās procedūras noteikšanu publisko iepirkumu organizēšanai savās iestādēs, un par pieņemtajiem lēmumiem viņi būtu atbildīgi visas sabiedrības priekšā, skaidroja Slakteris.
Plānots, ka Publiskā iepirkuma likuma jaunās redakcijas izstrāde varētu tikt pabeigta līdz 22.septembrim, pēc tam tas tiks nodots izskatīšanai Ministru kabinetā. Likuma grozījumi būs jāpieņem Saeimā.
