Finanšu ministrija (FM) gatavo dokumentus, lai kredītņēmēju atbalsta programmu iesniegtu valdībā, aģentūru BNS informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.
Viņa gan pagaidām nezināja, kad programma nonāks valdības darba kartībā.
Melnace iepriekš aģentūrai BNS norādīja, ka FM apsver iespēju atteikties no kredītņēmēju atbalsta programmas ieviešanas un rosinās valdību izlemt, vai programmu aizstāt ar citu atbalsta instrumentu jaunu darba vietu radīšanai.
FM valdībā iesniegs informatīvo ziņojumu par privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģijas ieviešanu, kurā piedāvās valdībai izlemt par privātā sektora parādu restrukturizācijas jeb kredītņēmēju atbalsta pasākumu ieviešanu vai atlikšanu un aizstāšanu ar citu atbalsta instrumentu – valsts galvojumiem uzņēmējdarbības jomai jaunu darba vietu radīšanai.
Ziņojumā tiks ņemts vērā visu iesaistīto pušu viedoklis, tas ir, Latvijas Komercbanku asociācijas viedoklis un Latvijas Kredītņēmēju apvienības viedoklis.
Vēstīts, ka premjers Valdis Dombrovskis sagaida aktīvāku FM rīcību kredītņēmēju atbalsta programmas ieviešanā. Viņaprāt, no kredītņēmēju atbalsta programmas nedrīkst atteikties, neskatoties uz to, ka programmu neatbalsta ne kredītņēmēji, ne bankas.
Valdība pērn vasarā atbalstīja privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju, taču kredītņēmēju atbalsta programmas apstiprināšana līdz šim nav panākta. Latvija starptautiskajiem aizdevējiem to solīja izdarīt līdz 31.martam.
Valdības atbalstītās privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģijas mērķis ir veicināt bankas restrukturizēt tos hipotekāros kredītus, kuru atmaksa ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ ir apdraudēta vai pārtraukta. Uz atbalstu varēs pretendēt kredītņēmēji, kuru kredīts mājokļa iegādei un/vai remontam nepārsniedz 100 000 latu, kredīta nodrošinājums ir ģimenes vienīgais mājoklis un pārējo kredītsaistību apmērs nepārsniedz piecus tūkstošus latu.
Šis modelis paredz garantijas restrukturizētajiem kredītiem. Ja restrukturizētā kredīta ņēmējs atkārtoti nonāks maksātnespējas situācijā, valsts turpinās ikmēneša kredīta maksājumus šā kredītņēmēja vietā līdz programmas beigām vai līdz brīdim, kad kredītņēmējs atgūs maksātspēju. Valsts maksājumi šajā situācijā nebūs dāvinājums, bet aizdevums kredītņēmējam, kas vēlāk 10 gadu laikā būs jāatmaksā valstij.
Vienlaicīgi ir nosacījumi, kas paredz kredītu restrukturizācijas principus – daļa kredīta (vismaz 20%) tiek iesaldēta līdz programmas beigām, un par šo iesaldēto daļu netiek prasīti ikmēneša maksājumi (gan pamatsumma, gan procenti), un otrs nosacījums ir pēc restrukturizācijas kredītņēmēja mēneša maksājumi par kredītu nedrīkst pārsniegt 40% no viņa mēneša ienākumiem.
Atsevišķos gadījumos uz atbalstu var pretendēt arī kredītņēmējs, kurš zaudējis darbu, ja, pēc bankas novērtējuma, šis kredītņēmējs varētu drīzumā atgūt maksātspēju. Šajā gadījumā uz bezdarba periodu banka iesaldē 50% kredīta. Kad kredītņēmējs ir atguvis maksātspēju, banka restrukturizē kredītu atbilstoši faktiskajai maksātspējai, klāstīja Melnace.
Pēc visu nepieciešamo normatīvo aktu apstiprināšanas un atbalsta sistēmas izveides grūtībās nonākušie kredītņēmēji dalībai šajā atbalsta mehānismā varēs pieteikties bankā, kas tiem izsniegusi kredītu. Banku līdzdalība programmā būs brīvprātīga.
Iepriekš amatpersonas prognozēja, ka valdībā noteikumi par palīdzību kredītņēmējiem varētu nonākt februārī.
Valsts iecerēto atbalsta programmu kritizēja Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, norādot, ka programma ir orientēta uz tiem kredītņēmējiem, kuru finansiālais stāvoklis var pasliktināties nākotnē, un neattieksies uz tiem iedzīvotājiem, kuru kredīti jau ir restrukturizēti, vai tiem, kuriem problēmas ir jau tagad.
Asociācija iebilst arī pret programmas brīvprātības principu – tajā var iesaistīties tikai tie kredītņēmēji, kuri to vēlas, kas ir loģiski. Tomēr šis princips attiecas arī uz bankām, kas savukārt nav korekti, jo kāda banka programmā var nepiedalīties finansiālu apstākļu dēļ.
Tverijons atzina, ka šaubīgs ir arī iekļautais punkts par 20% no kredīta summas norakstīšanu. Sākotnēji bankas piekrita iesaldēt 20% no kredīta summas uz programmas darbības laiku, tādējādi visus maksājumus aprēķinot no 80% kredīta. Taču tagad iekļautais punkts paredz – ja divu gadu laikā kredītņēmējs pilda savas saistības, bankai šie 20% no kredīta ir jānoraksta.
