Finanšu ministrija (FM) aicina iedzīvotājus līdz 29.jūlijam piedalīties aptaujā un atzīmēt prioritātes, kurām, viņuprāt, būtu jāatvēl nākamā gada budžetā pieejamais papildu finansējums.
Saiti uz aptauju var atrast FM mājaslapā. Aptaujā iedzīvotājiem tiek vaicāts, kādām jābūt nākamā gada budžeta prioritātēm. Piedāvātās atbildes ir sociālās nevienlīdzības mazināšana, ienākumu nevienlīdzības mazināšana, veselības aprūpe, izglītība, kultūra, infrastruktūras uzlabošana, darbaspēka nodokļu samazināšana, drošība, aizsardzība, valsts pārvalde. Iespējams norādīt arī kādu citu jomu, kurai, pēc atbildes sniedzēja domām, nākamgad būtu jāatvēl papildu finansējums.
Valdība darbu pie 2014.gada valsts budžeta izskatīšanas sāks 30.jūlijā.
FM sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru apkopojusi visu nozaru ministriju jaunās politikas iniciatīvas nākamajam gadam, secinot, ka kopējā pieprasījuma summa ir virs 550 miljoniem latu. Indikatīvas fiskālas iespējas, ko varētu papildus piešķirt nozaru ministriju tēriņiem, ir 50 miljoni latu, aģentūru LETA informēja FM.
Nozaru ministriju pieprasījums par papildu finansējumu desmit reizes pārsniedz fiskālās iespējas, tāpēc FM aicina ministrijas rūpīgi un plaši izskaidrot Latvijas iedzīvotājiem papildu līdzekļu pieprasīšanu jaunajām politikas iniciatīvām 2014.gadā. Lēmumu par pieejamā finansējuma sadalījumu starp nozaru ministrijām nākamajam gadam valdība pieņems koleģiāli, uzsver FM.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) paziņojumā medijiem skaidro, ka valsts fiskālā politika ir balstīta uzskatā, ka valsts var atļauties tērēt tikai tik, cik tā saņem nodokļos un citos ieņēmumos. Tērējot nevis nopelnītu, bet aizņemtu naudu, jāmaksā aizdevējam procenti, kas šajā gadā vien veidoja vairāk nekā 200 miljonus latu. Gan Latvijas nesenā pieredze, gan dažu citu Eiropas Savienības valstu pieredze skaidri parāda riskus gadījumā, ja valsts kļūst atkarīga no starptautisko finanšu tirgu labvēlības, norāda finanšu ministrs.
Ievērojot Latvijas pieredzi, kad mūsu valsts nesagatavota saskārās ar finanšu krīzi, tika pieņemts Fiskālās disciplīnas likums, kas vidēji ekonomiskajā ciklā pieļauj tikai nelielu deficītu. Saskaņā ar šo likumu Latvija 2014.gadā var atļauties vispārējās valdības budžeta deficītu 0,9% apmērā pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Valsts budžeta sagatavošanas kontekstā FM norāda, ka pašlaik Latvijas iedzīvotāju vidū ir vērojama ienākumu nevienlīdzība, tāpēc valdības prioritātei būtu jābūt steidzami to samazināt. Tādēļ, izstrādājot 2014.gada budžetu un ņemot vērā valsts budžeta fiskālās iespējas, no nākamā gada FM piedāvā īstenot trīs ienākumu nevienlīdzību mazinošus pasākumus – minimālās algas palielināšanu, neapliekamā minimuma diferencēšanu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšanu.
Nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas grafiks paredz, ka 30.jūlija valdības sēdē tiks apstiprinātas vidēja termiņa makroekonomisko rādītāju prognozes 2014., 2015. un 2016.gadam, ieņēmumu prognozes. 30.jūlija un 8.augusta ārkārtas valdības sēdē plānotas diskusijas un lēmuma pieņemšana par valsts budžeta jaunām politikas iniciatīvām nākamajiem trim gadiem.
Darbs pie nākamā gada budžeta un budžeta likumprojektu paketes noritēs līdz septembra beigām. 2014.gada budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2014.-2016.gadam likumprojektu un budžeta likumprojektu paketi Saeimā plānots iesniegt 27.septembrī.
