Nepietiekama finansiālā nodrošinājuma dēļ nopietni apdraudēta profesionālo skolu darbība Latvijā, jo tām nepietiek naudas ne pedagogu atalgojuma izmaksai, ne komunālo maksājumu segšanai, aptaujājot skolu vadītājus, uzzināja aģentūra LETA.
Neraugoties uz plānoto 25% samazinājumu no valsts piešķirtās dotācijas, no kuriem 15% noteikti ar Saeimas un Ministru kabineta lēmumiem par budžeta izdevumu samazināšanu, bet 10% nodalīti finanšu nodrošinājuma rezerves veidošanai, reāli valsts piešķirtais finansējums samazināts par vairāk nekā 30%.
Piemēram, Rīgas Amatniecības vidusskolai (RAV) algu fonds samazinājies par 33%, bet Rīgas Valsts Tehniskajai ģimnāzijai (RVTĢ) – par 41%. Arī citās skolās samazinājums nav mazāks.
Skaidrojot to, kādēļ ministrijas nosauktais samazinājums neatbilst reālajai situācijai, RVTĢ direktora vietnieks mācību darbā Jānis Nipers aģentūrai LETA norādīja, ka valsts mērķdotācija rēķināta pēc pagājušā gada vidējiem rādītājiem, neņemot vērā pedagogu algu palielinājumu pagājušā gada septembrī, un līdz ar to finansējums automātiski samazinājies par 7%.
Tāpat profesionālo skolu finansējums samazināts jau pagājušā gada decembrī, un kopā ar šajā gadā noteikto 15% un 10% samazinājumu kopumā sastāda aptuveni 41%.
Lai nodrošinātu vismaz skolotāju pamata algu izmaksu, skolas spiestas ne tikai nemaksāt par skolotāju individuālo darbu ar audzēkņiem, mācību nodarbību sagatavošanu un audzināšanas stundu vadīšanu, kas saskaņā ar likumdošanu tām ir jāapmaksā, bet arī pilnībā noņemt piemaksas par darba kvalitāti.
Kā norāda RAV direktore Maija Vanaga, šādi skolas reaģē uz Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumu meklēt finansējuma rezerves, taču tas esot pretrunā ar likumu. “Skolotāji protestēs, un viņiem būs taisnība, kā arī sāksies tiesas procesi,” prognozēja Vanaga, uzsverot, ka sevišķi sāpīgi skolotājiem tas ir tādēļ, ka pēdējos gados tie ir aktīvi cīnījušies par algu pielikumu, papildus samaksu par stundām un konsultācijām.
Vienlaikus profesionālās izglītības iestādes līdzšinējo 65% vietā šogad saņēmušas mazāk nekā 40% dažādu pakalpojumu, tostarp arī komunālo maksājumu segšanai. Gan RVTĢ, gan RAV par piešķirtajiem līdzekļiem samaksājušas par elektroenerģiju, taču pietrūkst naudas, lai norēķinātos par gāzi, ūdeni, atkritumu izvešanu un citiem pakalpojumiem. RAV direktore norāda, ka skolai jau tagad sakrājušies vairāk nekā desmit tūkstoš latu lieli parādi.
Arī Nipers norādīja, ka skolai nav līdzekļu, par ko šos maksājumus segt, turklāt iestādēm liegta pieeja pašu ieņēmumu naudas atlikumam uz gada sākumu, kas ieskaitīts deponēto līdzekļu kontā.
Profesionālās izglītības mācību iestāžu direktoru padome ir nosūtījusi atklātu vēstuli vairākām valsts amatpersonām, kurā pauž sašutumu par pašreizējo finansiālo situāciju profesionālās izglītības iestādēs un aicina steidzami rast risinājumu finansējuma nodrošināšanai, lai netiktu apdraudēta profesionālās izglītības pastāvēšana Latvijā.
Vēstulē arī bez augstāk minētajiem samazinājumiem norādīts, ka skolām trūkst naudas stipendiju izmaksai, jo šim nolūkam paredzētais finansējums izmaksāts 75% apmērā. Tāpat skolu direktori lūguši atdalīt deponētajā kontā ieskaitītos izglītības iestāžu pašu ieņēmumus, lai tos novirzītu izglītības procesa nodrošināšanai.
“Šādi notiek apzināta izglītības procesa kropļošana un cilvēktiesību pārkāpšana,” norādīts vēstulē, “tiek pārkāptas izglītojamo sociālās tiesības, tiesības uz izglītību un attīstību, kā arī skolotāju tiesības uz darba samaksu atbilstoši Darba likumā noteiktajām normām.”
