Eiropas Savienība (ES) trešdien nākusi klajā ar priekšlikumu par pastāvīgu radioaktīvo atkritumu glabātuvju izbūvi, Eiropas Komisijai vienlaicīgi smagi nosodot esošo glabātuvju bezcerīgo nepiemērotību.
Pusgadsimtu pēc tam, kad Lielbritānijā pirmo reizi tika saražota atomenerģija, Eiropas kodolenerģiju ražojošās valstis pastāvīgi tikušas apvainotas nevērībā pret nākotni, neesot nevienai ģeoloģiski dziļi izvietotai radioaktīvu atkritumu glabātuvei, kas spētu pastāvēt miljoniem gadu.
Tagad Eiropas Komisija ierosinājusi direktīvu, kas dalībvalstīm liktu izbūvēt radioaktīvo atkritumu galīgās glabātuves dziļi zemes garozā, kas, pēc zinātnieku domām, ir vienīgā dabiskā līdzsvara saglabāšanas iespēja.
“Mums jānodrošina, ka mums ir ir augstākie drošības standarti pasaulē, lai pasargātu mūsu iedzīvotājus, mūsu ūdeni un zemi pret radioaktīvo piesārņojumu. (..) Drošība ir vienots veselums. Avārijai vienā valstī var būt postošas sekas arī citās valstīs,” atzīmēja ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers.
Tomēr vides aizstāvju aprindās priekšlikums jau izpelnījies kritiku. “Būtu nepieciešams inženierzinātnes ģēnijs, lai dziļi pazemē droši apglabātu līdz baltkvēlei nokaitētos ārkārtīgi bīstamos kodolatkritumus uz ilgāku laika posmu, nekā cilvēce bijusi uz planētas,” kritiski izteicies vides aktīvistu organizācijas “Greenpeace” pārstāvis Jans Haverkamps.
Četru gadu laikā pēc likuma pieņemšanas valstīm būtu jāizstrādā konkrētas programmas glabātuvju izbūvei, ieskaitot izvēlētos finansēšanas modeļus.
Ražotājiem netiktu dota atļauja kodolatkritumu izvešanai ārpus ES to galīgajai glabāšanai.
Pašreizējo pagaidu glabātuvju mūža ilgums aprēķināts no 50 līdz 100 gadiem, kas nozīmē, ka atkritumi būs “jāpārsaiņo”. AES izlietotajai degvielai un radioaktīvajiem atkritumiem nepieciešama “pastāvīga glabāšana un uzraudzība”, norāda EK.
Komisija arī uzsvērusi, ka pašreiz atkritumi atrodas pārāk tuvu zemes virsmai un tie pakļauti dažādu negadījumu riskam, ieskaitot lidmašīnu katastrofas, ugunsgrēkus un zemestrīces.
ES enerģētikas komisāra birojs paziņojis, ka pastāvīgu glabātuvi līdz 2020.gadam plāno pabeigt Somija, līdz 2023.gadam Zviedrija, bet Francija līdz 2025.gadam.
Pašlaik ES ir 143 atomelektrostacijas (AES), kas darbojas 14 no 27 dalībvalstīm, un savas pirmās AES plāno būvēt vēl divas valstis – Itālija un Polija.
ES valstīm tiks dota iespēja sadarboties pastāvīgo glabātavu izbūvē jebkurā no iesaistītajām dalībvalstīm, ja vien tās spēs nodrošināt sabiedrības atbalstu abās robežas pusēs.
