Eiropas Savienība (ES) nav pienācīgi sagatavojusies Krievijas gāzes krīzei un tai nepieciešama labāka infrastruktūra un plānošana neparedzētiem gadījumiem, norādīja ES prezidējošā valsts Čehija.
Čehijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Vondra pēc ES ārlietu ministru sanāksmes Prāgā pavēstīja, ka dažas ES nācijas veikušas dažus simboliskus soļus, sniedzot palīdzību vissmagāk cietušajām valstīm, piemēram, Polija nosūtījusi uz Slovākiju kravas automašīnas ar sašķidrinātu gāzi.
Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni sacīja, ka Vācija sniegusi palīdzību Ungārijai, bet Itālija ir gatava palīdzēt Slovēnijai.
“Tomēr diemžēl mēs neesam pārāk labi sagatavojušies. Mums vajadzīgs kopīgs mehānisms, kā tikt galā ar neparedzētām situācijām, kā šī,” norādīja Vondra.
Krievijas un Ukrainas nesaskaņu dēļ Krievijas gāzes tranzīta apturēšana skārusi divas trešdaļas no ES 27 dalībvalstīm.
ES likumdošana enerģētikas krīzes situācijās paredz solidaritātes mehānismu, tomēr esošās gāzes cauruļvadu sistēmas nedod iespēju šādu solidaritāti realizēt.
“Īstermiņa risinājums, valstīm, kurām ir gāze, nodrošinot valstis, kurām gāze trūkst, nav iespējams. Tam mums vajadzētu izlabot cauruļvadu sistēmu Eiropas Savienībā,” atzina Francijas diplomāts, paužot nožēlu, ka bloks šim jautājumam nav pievērsies agrāk.
Franču diplomāts arī norādīja, ka solidaritātes realizēšanai traucē valstu vilcināšanās dalīties ar savām gāzes rezervēm.
Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministri pirmdien Briselē rīkos ārkārtas tikšanos, lai meklētu iespējas, kā palīdzēt gāzes trūkuma skartajām valstīm.
Piektdien arī paredzēta ES ekspertu tikšanās, lai apsvērtu variantus tūlītējas palīdzības sniegšanai vissmagāk cietušajām valstīm.
