Eiropas Savienības (ES) līderi pirmdien vienojās pārtraukt sarunas ar Maskavu par ES un Krievijas stratēģisko partnerattiecību līgumu, līdz Krievijas spēki pametīs Gruziju, paziņoja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.
“Kamēr Krievijas spēki netiks atvilkti, visas tikšanās par partnerattiecību līgumu tiek atceltas,” pavēstīja Barrozu.
“Mēs atceļam visas tikšanās par stratēģisko partnerattiecību līgumu,” sacīja ES prezidējošās valsts Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.
“ES priecātos par īstām partnerattiecībām ar Krieviju, kas ir visu interesēs, bet partnerattiecībām ir vajadzīgas divas puses,” piebilda Sarkozī.
Francijas prezidents, Barrozu un ES ārpolitikas koordinators Havjers Solana nākamo pirmdien, 8.septembrī, apmeklēs Maskavu, lai apspriestos par Briseles un Maskavas attiecībām.
“Šī krīze nozīmē, ka mums ir jāpārskata savas attiecības ar Krieviju. 8.septembrī paredzētā tikšanās būs izšķiroša ES un Krievijas attiecībām,” norādīja Sarkozī.
Nākamā ES un Krievijas sarunu kārta bija paredzēta 15.septembrī, bet sarunas nenotiks, kamēr Krievija nebūs atvilkusi savus spēkus no Gruzijas teritorijas līdz robežām, kādās tie atradās līdz konflikta sākumam.
Neskatoties uz pamiera vienošanos, Krievijas spēki vēl joprojām atrodas dziļi Gruzijas teritorijā, ieņemot pozīcijas krietni ārpus Dienvidosetijas un Abhāzijas, kuru neatkarību pagājušajā nedēļā atzina Maskava.
“Ir skaidrs, ka pēc pēdējiem notikumiem mēs nevaram turpināt, it kā nekas nebūtu noticis,” piebilda Barrozu.
Tomēr līderi vienojās neieviest sankcijas pret Krieviju.
“Neatsāksim auksto karu. Nav nekādas vajadzības demonstrēt muskuļus. Spēka, mutiskas agresijas, sankciju, atbildes sankciju demonstrēšana nenāks par labu nevienam,” norādīja Sarkozī.
Pēc gandrīz divus gadus ilgām domstarpībām sarunas par jaunu stratēģisko vienošanos ar Krieviju oficiāli tika sāktas 26.jūnijā un 27.jūnijā Sibīrijā ES un Krievijas samita gaitā.
Vienprātības panākšana ES 27 valstu vidū prasīja 18 mēnešus, kuru laikā Polija un Lietuva bloķēja sarunu sākšanu.
Sākotnēji sarunas pagājušā gada rudenī nobloķēja Polija sakarā ar Krievijas ieviesto gaļas un tās produktu importa aizliegumu no Polijas.
Varšavas un Maskavas domstarpības ar Briseles palīdzību šā gada sākumā tika atrisinātas, taču aprīlī mandāta apstiprināšanu bloķēja Lietuva, pieprasot, lai tajā būtu iekļauti jautājumi par Krievijas bloķētā naftas vada “Družba” darbības atsākšanu, enerģētikas hartas principiem, iesaldētajiem konfliktiem Gruzijā un Moldovā, sadarbību ar Krieviju tiesiskās palīdzības jomā, kā arī Krievijas divpusējo un starptautisko saistību izpildi attiecībā uz atbalstu deportāciju upuriem.
Dalībvalstu ārlietu ministru atsevišķās konsultācijās panākta kompromisa vienošanās par enerģētikas jautājumu un Gruzijas un Moldovas jautājuma iekļaušanas mandātā, un līdz ar to Viļņa atcēla savu veto.
Eiropas Komisijas sarunās ar Krievijas valdību paredzēts panākt politisku vienošanos, kas aptvertu sadarbību un konsultācijas par plašu jautājumu loku, sākot no enerģētikas un drošības politikas līdz izglītībai un zinātniskiem pētījumiem.
Krievijas un ES attiecības pašlaik regulē Partnerības un sadarbības līgums (PCA), kas tika parakstīts ar Borisa Jeļcina valdību 1997.gadā un kura termiņš ir desmit gadi.
Kopš PCA parakstīšanas Krievija ir kļuvusi daudz uzstājīgāka jautājumos par savām šķietamajām tiesībām Eiropā, bet ES ir paplašinājusies, uzņemot desmit jaunas dalībvalstis no bijušā komunistiskā bloka.
Abas puses uzskata, ka ir laiks slēgt jaunu līgumu, kas labāk atspoguļotu to pašreizējās nostājas un prioritātes.
