Piektdien sāksies Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministru sanāksme, cenšoties pirms nākamnedēļ gaidāmās Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī un viņa Krievijas kolēģa Dmitrija Medvedeva tikšanās panākt vienotu nostāju jautājumā par turpmākām attiecībām ar Maskavu.
Tikai dažas dienas pēc pirmdien notikušā ārkārtas ES samita ārlietu ministri tiksies Aviņonā, un sagaidāms, ka divu dienu ilgās sanāksmes rezultātā viņi nāks klajā ar prasību atvilkt Krievijas karaspēku pozīcijās, kādas tas ieņēma 7.augustā.
Dalībvalstu valdību un valstu vadītāji pirmdien paziņoja, ka tiek iesaldētas ES sarunas ar Krieviju par jauna stratēģiskās sadarbības līguma slēgšanu līdz brīdim, kamēr krievu karaspēks netiks izvests no Gruzijas teritorijas.
Krievija apgalvo, ka zināma kontingenta saglabāšana Gruzijas teritorijā atbilst sešu punktu miera plānam, kurš tika saskaņots ar pašreizējās ES prezidējošās valsts Francijas starpniecību, panākot pamiera noslēgšanu 12.augustā.
ES samita laikā Sarkozī paziņoja, ka nākamo pirmdien Maskavā tiksies ar Medvedevu, lai rastu situācijas risinājumu.
Lai gan Eiropas valstu līderi, mēģinot saglabāt dialogu ar Krieviju, neizšķīrās pret Maskavu vērst sankcijas, viņi paziņoja, ka pirms nākamās galotņu sanāksmes novembrī “rūpīgi un pamatīgi” izvērtēs ES un Krievijas attiecības.
Ārlietu ministri Aviņonā, iespējams, “sāks runāt par šo auditu attiecībās ar Krieviju”, izteicās kāds britu diplomāts.
Attiecības starp ES un Maskavu pasliktinājās jau pirms Krievijas iebrukuma Gruzijā, ņemot vērā domstarpības tādos jautājumos kā Krievijas energoresursu piegādes drošība, Kosovas neatkarības atzīšana un ASV iecere izvietot Austrumeiropā savas pretraķešu aizsardzības sistēmas bāzes.
“Audita” rezultātā varētu fiksēt tās jomas, kurās pret Krieviju varētu vērst sankcijas, ja tā nepiekāpsies, norādīja diplomāts.
Ministri gatavojas apspriest arī ES novērotāju misijas nosūtīšanu uz konflikta zonu.
Lai gan samita laikā tika panākta vienošanās par “klātbūtni” konflikta zonā, tas atkarīgs no Krievijas vēlmes sadarboties, atzina diplomāts.
Tomēr pati lielākā vērība tiks pievērsta tam, lai ārlietu ministri demonstrētu tādu pašu vienotības līmeni kā dalībvalstu līderi pirmdienas samitā.
Kamēr, piemēram, Lielbritānija un Polija pieprasa ieņemt stingru nostāju attiecībās ar Krieviju, citas, tā sauktās vecās dalībvalstis, – Vācija, Itālija, Francija – izrāda piesardzību, bažījoties par sekām, kādas varētu radīt Maskavas izolēšana.
Lai īpaši izrādītu vienotību, Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē aicinājis pārējos 26 kolēģus uz Aviņonu no Parīzes doties kopā ar vilcienu.
Tomēr kāds avots diplomātu aprindās pavēstīja, ka Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni līdz šim uzaicinājumu nav pieņēmis.
Paredzēts, ka divu dienu ilgo neoficiālo sarunu laikā ministri apspriedīs arī citus starptautiskos jautājumus, tostarp attiecības ar ASV, kur drīzumā gaidāmas prezidenta vēlēšanas.
