Emigrācija no Lietuvas šobrīd norisinās tādos apmēros, kādi nav pieredzēti kopš 2000.gada, vēsta biznesa ziņu portāls “Verslosavaite.lt”.
Kā pastāstījis Migrācijas departamenta direktora vietnieks Daiņus Paukšte, ekonomiskā situācija dzen cilvēkus prom no mājām, un īpaši tas attiecas uz jauniešiem. “Emigrācijas ziņā šis gads būs briesmīgākais,” viņš atzinis.
Līdzīgu vērtējumu izteikušas arī Statistikas departamenta amatpersonas, lai gan viņu rīcībā esošie dati neatspoguļo reālo situāciju. Pēc departamenta ģenerāldirektora vietnieces Daļas Ambrozaitienes teiktā, šā gada desmit mēnešos vien no Lietuvas emigrējuši aptuveni 18 200 cilvēki jeb par 4200 vairāk nekā pērn.
Kā ziņots, Lietuvas amatpersonas jau pagājušajā nedēļā izteica satraukumu, ka beidzamajā laikā īpaši jūtami pieaug emigrācija jauniešu vidū. Statistika liecina, ka Lietuvas emigranti ir vieni no jaunākajiem Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Lietuvas Darba biržas datiem šobrīd darba nav vairāk nekā 60 000 jauniešu, turklāt piektā daļa no viņiem bez darba ir jau ilgu laiku.
Kopējā emigrantu skaitā visvairāk ir jauniešu vecumā no 25 līdz 35 gadiem. Visbiežāk viņi dodas uz Lielbritāniju, Īriju un ASV.
Šobrīd katrs piektais Lietuvas iedzīvotājs ir vecumā no 15 līdz 29 gadiem, tātad pašlaik valstī ir vairāk nekā 760 000 šīs vecuma grupas jauniešu, bet saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja “Eurostat” prognozēm ap 2060.gadu viņu skaits būs sarucis līdz 300 000.
Starptautiskās migrācijas organizācijas Viļņas biroja vadītāja Audra Sipavičiene pastāstījusi, ka beidzamajā laikā acīmredzami mainās emigrācijas plūsmu virzieni – aizvien vairāk cilvēku izceļo uz Skandināviju, Nīderlandi un Franciju.
Pieaug arī īslaicīgā emigrācija – piemēram, cilvēki aizbrauc uz citu valsti patirgoties. Sarūkot likumīgajām iespējām, aizvien vairāk tiek izmantotas nelikumīgās.
Taču, pieaugot bezdarbam, citas valstis ar migrantiem neceremonējas – viņi ir pirmie, kurus darba devēji atlaiž. Atklāti to atzīst Krievija un Āzijas zemes, tikmēr citas valstis cenšas šādu attieksmi skaļi nedeklarēt.
Lielbritānijā vispirms tiek atlaisti tie strādājošie, kam palīdzējušas iekārtoties darbā nodarbinātības aģentūras – īpaši tās, kuras darbojas ārzemēs. Masveidā tiek atlaisti būvniecības, pakalpojumu, transporta un tūrisma jomā strādājošie, un tieši šajās nozarēs darbojas daudz lietuviešu.
Pēc Sipavičienes teiktā, ārvalstīs šobrīd darba tirgū masveidā atgriežas mājsaimnieces un cilvēki, kas ilgu laiku bijuši bez darba. Viņiem vajadzīgas darba vietas, kuras agrāk parasti aizņēma iebraucēji.
Saskaņā ar neoficiālām aplēsēm no Lietuvas emigrējušo tautiešu ieguldījums savā valstī gandrīz pielīdzināms koncerna “Mažeiķu nafta” ieguldījumam Lietuvas budžetā. Pērn emigranti Lietuvā dažādā ceļā ieveduši 3,9 miljardus litu (796 miljonus latu), kas līdzinās 3,5–4% iekšzemes kopprodukta (IKP).
