Nākamajos mēnešos apstrādes rūpniecībā izaugsme turpināsies, tomēr jāņem vērā, ka eirozonā joprojām saglabājas spriedze finanšu sektorā, kas ietekmē reālā sektora attīstību, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Jānis Salmiņš.
Viņš norādīja, ka pēdējos mēnešos apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi ir ļoti svārstījušies – pēc strauja kāpuma viena mēneša laikā seko neliels atslābums. “Kopumā šogad ražošanas apjomi stabili pārsniedz 2011.gada līmeni,” atzina Salmiņš.
Maijā lielākais devums apstrādes rūpniecības pieaugumā bija ražošanas apjomu palielinājumam nemetālisko minerālu izstrādājumu, metālu, elektrisko iekārtu, kā arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā.
Savukārt kopumā gada piecos mēnešos lielākais devums apstrādes rūpniecības izaugsmē joprojām ir tradicionāli lielākajām nozarēm metālapstrādei un kokapstrādei, kurās ražošanas apjomi šā gada piecos mēnešos, salīdzinot ar 2011.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, palielinājušies attiecīgi par 28% un 9,4%.
“Šajā pašā laika periodā par vairāk nekā 30% palielinājušies ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas apjomi. Ražošanas apjomi šogad aug arī elektrisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī nemetālisko minerālu ražošanā. Tajā pašā laikā lēnāka izaugsme ir vērojama apģērbu ražošanā un farmācijā. Savukārt pārtikas rūpniecībā šogad piecos mēnešos ražošanas apjomi ir praktiski saglabājušies iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī,” komentēja EM eksperts.
Kā ziņots, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka maijā, salīdzinot ar aprīli, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 1,9%.
Tostarp elektroenerģijas un gāzes apgādē maijā pieaugums bija par 6,3%, bet samazinājums bija apstrādes rūpniecībā par 0,2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6,4%.
Šā gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 6%. Tostarp apstrādes rūpniecībā – par 7,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,4%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 3,9%.
Lielākais produkcijas pieaugums apstrādes rūpniecības nozarēs bija metālu ražošanā – par 38,1%, citu transportlīdzekļu ražošanā, tas ir, kuģu un laivu būvē un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošanā – par 26,8%. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā pieaugums bija par 21,3%.
Savukārt samazinājums par 18,8% bija citu veidu ražošanā – medicīnas instrumentu un piederumu ražošanā, spēļu un rotaļlietu ražošanā, sporta preču ražošanā. Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā samazinājums bija par 12,3% un apģērbu ražošanā – par 3,7%.