Ekonomikas ministrija (EM) ir nosūtījusi nozares profesionālajām organizācijām aicinājumu sniegt priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Latvijas būvnormatīvā par zibensaizsardzību, lai to nepieciešamības gadījumā pilnveidotu un noteiktu stingrākas, mūsdienām atbilstošas prasības, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja ministrijas pārstāve Evita Urpena.
Viņa norādīja, ka zibensaizsardzības ierīkošanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi par Latvijas būvnormatīvu “Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve”, kas ir spēkā kopš 2012.gada 1.janvāra.
Zibensaizsardzības sistēmas projektē un ierīko, nodrošinot būvnormatīvā noteikto būves zibensaizsardzības līmeni vai atbilstoši piemērojamiem standartiem, kuri publicēti SIA “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” standartizācijas biroja mājaslapā “www.lvs.lv”.
“Zibensaizsardzības sistēmas iedala klasēs, raksturojot varbūtību, ar kādu zibensstrāvas parametru kopuma iespējamās vērtības dabā novērojamām zibensizlādēm nepārsniedz šo parametru maksimālās un minimālās aplēses vērtības. Būvnormatīvs nosaka četras zibensaizsardzības klases un to aizsardzības līmeņus. Katrai zibensaizsardzības klasei ir noteiktas ēkas, kurām tā ir jāparedz,” skaidroja Urpena.
Viņa norādīja, ka zibensaizsardzību obligāti paredz sabiedriski nozīmīgās būvēs. Pārējos gadījumos zibensaizsardzības ierīkošanas nepieciešamību nosaka, ņemot vērā būves raksturlielumus un riska kritērijus, kas noteikti piemērojamā standartā “Zibensaizsardzība. 2.daļa: Risku novērtēšana”.
Jau ziņots, ka šogad reģistrēti septiņi negadījumi, ko izraisījis zibens. Visvairāk zibens dēļ cietis Kurzemes un Zemgales reģions.
Norādot uz Latvijas normatīvo aktu trūkumiem, kas regulē zibensdrošību un pārspriegumdrošību, Inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes docents, valsts emeritētais zinātnieks Kārlis Timmermanis iepriekš atzīmēja, ka Latvijā nepastāv stingrs regulējums, kas noteiktu iestādes, kas atbild par nepieciešamību ievērot zibensdrošību. Tāpat eksperts kā vienu no galvenajām problēmām minēja kvalificētu speciālistu trūkumu, kuri spētu profesionāli sagatavot plānojumu tieši zibensdrošības sistēmām mājokļos, kā arī nodrošināt kvalitatīvu plānojuma praktisko izpildi.
