Latvijā, tāpat kā citur pasaulē,
elektroskrejriteni uzskata par izaicinājumu satiksmes drošībai.
Lielākā daļa jeb 82% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka
elektroskrejriteņi rada risku drošai satiksmei. Arī pasaulē tiek
meklēti labākie risinājumi, kas katrā valstī ir atšķirīgi un
tas ir jāņem vērā ceļotājiem, kas plāno pārvietoties ar
skrejriteni ārvalstīs.
Satiksmes ministrijas tiešsaistē
veiktajā aptaujā* 82% respondentu norādījuši, ka
elektroskrejriteņi rada papildu riskus satiksmes drošībai,
savukārt 65% iedzīvotāju neuzskata elektroskrejriteni par drošu
pārvietošanās līdzekli. Aptaujas rezultāti liecina, ka
sabiedrības attieksme pēdējo divu gadu laikā nav būtiski
mainījusies, jo 2019. gada pavasarī Latvijas Automoto biedrības
(LAMB) veiktajā aptaujā** 87% iedzīvotāju elektriskos
skrejriteņus uzskatīja par draudu satiksmes drošībai.
Vienlaikus, palielinoties
elektroskrejriteņu popularitātei, arvien vairāk iedzīvotāju
raugās pozitīvi uz šī pārvietošanās līdzekļa iegādi un
izmantošanu. Aptuveni 36% aptaujāto norādīja, ka jau izmanto vai
arī plāno iegādāties elektroskrejriteni, un tas ir ievērojami
vairāk nekā LAMB veiktajā aptaujā divus gadus atpakaļ, kad
aptuveni 20% respondentu atzina, ka apsver šādu pārvietošanās
iespēju.
“Satiksme un braukšanas paradumi
mainās. Arvien vairāk cilvēku izvēlas pārvietoties ar
skrejriteni, bet, lai ceļu satiksmē iekļautos droši, neapdraudot
sevi un citus, pirmkārt, ir jāzina ceļu satiksmes noteikumi (CSN).
Otrkārt, CSN ir jāievēro un, treškārt, ir jābūt labām
braukšanas prasmēm ar elektroskrejriteni. Tiem, kuri plāno ceļot
un ar elektroskrejriteni pārvietoties citās valstīs, ir jāzina
arī konkrēto valstu regulējums, jo tas ir atšķirīgs Eiropas
Savienības un citās valstīs,” norāda Satiksmes ministrijas
Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis
Vectirāns.
Šī gada 11. maijā valdība
apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos, kuros noteikts
regulējums elektroskrejriteņiem. Vienlaikus elektroskrejriteņu
regulējums ne tikai Eiropas Savienības valstīs, bet arī citās
pasaules valstīs vēl ir izstrādes stadijā. Eiropas Savienības
valstīs nav izstrādātu kopīgu vadlīniju, kādiem jābūt
elektroskrejriteņu lietošanas noteikumiem, lai tie būtu droši
satiksmē.
Pasaules valstu pieredze liecina par
dažādu risinājumu integrēšanu regulējumā – proti, uz
velosipēdiem attiecināmu noteikumu piemērošana
elektroskrejriteņiem, speciālu noteikumu un klasifikācijas
izstrāde jaunajiem elektriskajiem pārvietošanās līdzekļiem,
līdz pat pilnīgam elektroskrejriteņu lietošanas aizliegumam ceļu
satiksmē.
Vairums Eiropas valstu pielīdzina
elektroskrejriteņus gājējiem, tiem braucot pa gājēju celiņiem
un ietvēm ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju ātrumu, un
velosipēdiem – uz veloceliņiem, kas nepārsniedz velosipēdu
braukšanas ātrumu. Ir valstis, kur uz elektroskrejriteņiem
attiecināms tas pats regulējums, kas uz velosipēdiem.
Vairākās pasaules valstīs saskaņā
ar reglamentējošiem noteikumiem kā obligāti papildu drošības
elementi ir braucēja aizsargķivere un atstarojošā veste. Tāpat
ir noteikts, ka skrejritenim jābūt aprīkotam ar gaismām, bremzēm
un atstarotājiem. Daudzviet ir paredzēts ne tikai braukšanas
ātruma, bet arī vecuma ierobežojums, no kāda vecuma atļauta
elektroskrejriteņu lietošana ceļu satiksmē.
Pasaules valstu pieeja
elektroskrejriteņu ātruma ierobežojumiem ir sekojoša – valstīs,
kur skrejriteņiem ir atļauts pārvietoties pa velojoslām,
maksimālais ātrums ir noteikts ne ātrāk par 20-25 km/h. Savukārt,
ja ar elektroskrejriteni pārvietojas pa gājēju ietvēm, tad
pārvietošanās ātrums ir pielīdzināts gājēju iešanas ātrumam,
lai neapdraudētu kājām gājējus.
* Satiksmes ministrijas rīkotajā
iedzīvotāju aptaujā, kas no 31. maija līdz 6. jūnijam tika
veikta Satiksmes ministrijas sociālo mediju platformās, piedalījās
284 respondenti.
** LAMB tiešsaistes aptaujā, kas tika
veikta 2019. gadā no 30.aprīļa līdz 7.maijam, piedalījās 701
respondents no visas Latvijas.
