ASV dolārs nākamo desmit gadu laikā, visticamāk, kļūs par izaugsmes valūtu, pateicoties ASV ekonomikas straujākai augšupejai nekā Eiropā un Japānā, prognozē Šveices lielākā banka UBS.
Dolārs atgriezīsies pie tendences, kāda tika novērota pagājušā gadsimta 80.gadu sākumā un 90.gadu beigās, kad tā vērtība pieauga, palielinoties pasaules akciju biržu indeksiem, norādīja UBS valūtas tirgus eksperts Mansūrs Mohiudins.
ASV dolāra vērtība šogad pieaugusi par 9,7%, pateicoties pazīmēm par ASV ekonomikas atveseļošanos, liecina “Bloomberg” apkopotā informācija.
“Nākamo desmit gadu laikā šķiet visai ticami, ka dolāram būs pozitīva saikne ar investoru pārliecību, jo Amerikas ekonomikas pamatprincipi izrādīsies krietni pievilcīgāki par eirozonas, Lielbritānijas un Japānas ekonomikām,” sacīja Mohiudins.
“Bloomberg News” aptaujāto analītiķu prognozes liecina, ka ASV ekonomika šogad pieaugs par 3,2%, salīdzinot ar 1,2% izaugsmi Lielbritānijā, 1,1% – eirozonā un 2,1% – Japānā.
Turklāt Mohiudins uzskata, ka ASV Federālo rezervju sistēma būs pirmā lielā centrālā banka, kas šogad paaugstinās bāzes procentu likmi līdz 0,5%, kamēr Eiropas Centrālā banka un Japānas Centrālā banka to saglabās nemainīgu.
“Eirozonu skārusi krīze saistībā ar vājāko dalībvalstu apjomīgajām parādsaistībām. Japāna tikai lēnām izkļūs no deflācijas, bet Lielbritānijai nākamo gadu laikā būs nepieciešams cīnīties ar rekordaugsto budžeta deficītu,” uzsver Mohiudins.
Viņš arī prognozē, ka ārvalstu investīciju fondi, jo sevišķi no naftas ražotājvalstīm, varētu arvien vairāk izmantot dolāru, atzinīgi novērtējot ASV ekonomikas augšupeju.
“Tādējādi dolāra vērtība pieaugtu, nevis kristos, laikā, kad palielinātos arī naftas cenas,” norāda Mohiudins.
UBS arī prognozē, ka valūtas tirgi nākamo desmit gadu laikā kļūs arvien nepastāvīgāki, palielinot riskus par likumdevēju iejaukšanos to darbībā.
Valūtas tirgu nepastāvība galvenokārt tiek skaidrota ar Eiropas valstu finanšu problēmām, attīstības ekonomiku izaugsmi, krīzēm citos reģionos un neparedzamām izmaiņām ekonomikas politikās.
Industriāli attīstītās valstis jeb G7 pēdējo reizi koordinētu intervenci valūtas tirgū īstenoja 2000.gadā, kad Eiropas, ASV un Japānas centrālās bankas kopīgi iegādājās eiro, lai apturētu tā kritumu.
