Latvijas Bankai (LB) pietiek rezervju, lai turētu nacionālās valūtas lata kursu stabilu, aģentūrai LETA norādīja “Hipo fondu” Aktīvu pārvaldes daļas vadītājs Jānis Spriņģis, atgādinot, ka jautājums par nacionālās valūtas kursu ir tieši centrālās bankas kompetence.
Latvijas valūtas režīms nodrošina to, ka apgrozībā esošie lati jeb monetārā bāze ir nosegta ar ārvalstu valūtu rezervēm un arī, piemēram, zeltu.
Šāda sistēma teorētiski nodrošina to, ka LB neviens nevar piespiest devalvēt latu. Praktiski ir iespējams izdarīt spiedienu uz centrālo banku, ja ar latu aizņemšanās palīdzību tiek palielinātas latu likmes, kas var atstāt negatīvu iespaidu uz Latvijas ekonomiku un to bremzēt.
Latvijas gadījumā gan lielākā daļa kredītu ir eiro valūtā, kas nozīmē, ka šādas latu procentu likmju izmaiņas neietekmē vietējo ekonomiku tik negatīvi salīdzinājumā ar situāciju, ja lielākā daļa kredītu Latvijā būtu izsniegti latos. Tātad, ja LB netiek kaut kādā veidā ietekmēta politiski, tā ir spējīga saglabāt lata kursu stabilu, skaidro eksperts.
LB argumenti, kāpēc latu nav vēlams devalvēt, ir vērā ņemami. Latvijas ekonomikā, kas ir maza un atvērta ar lielu importēto izejvielu apjomu, devalvācijas rezultātā izveidotos situācija, kad daļa uzņēmēju ciestu, proti, tie, kuri izmanto importētās izejvielas, un daļa iegūtu – tie, kuri izmanto vietējās izejvielas un darba spēku.
Spriņģis norāda, ka nevar viennozīmīgi teikt, ka kopumā tiktu panākts pozitīvs efekts. Vēl esot jāņem vērā fakts, ka lielais eiro kredītu apjoms ekonomikā, kur lielākās daļas ekonomikas dalībnieku ienākumi ir latos, atstātu negatīvu iespaidu uz šo cilvēku maksātspēju. Turklāt valūtas devalvācija, iespējams, radītu problēmas noteiktām bankām un apdraudētu finanšu sistēmas stabilitāti.
No biznesa skatu punkta raugoties, ir vieglāk strādāt tirgū ar stabilu valūtu, jo šādā gadījumā nav jādomā par valūtas svārstību risku, atgādina eksperts.
“Ja Latvija izvēlējās iet iekšējās devalvācijas ceļu, tad tas ir jāturpina līdz galam. Būtu nesaprātīgi likt valsts iedzīvotājiem uzņemties gan iekšējās devalvācijas, gan pēc tam vēl arī lata devalvācijas smagumu,” akcentē “Hipo fondu” pārstāvis.
Patlaban iekšējās devalvācijas process norit pilnā sparā, tāpēc būtu bezjēdzīgi to nenovest līdz galam un pie reizes arī devalvēt Latvijas latu.
Viņš skaidro – ja pēc iekšējās devalvācijas procesa notiktu vēl lata devalvācija, Latvijas iedzīvotāji ciestu divreiz. No sākuma viņu pirktspēja būtu samazināta iekšējās devalvācijas rezultātā, samazinoties algu un cenu līmenim. Bet pēc tam, devalvējot latu, cilvēku pirktspēja samazinātos vēl vairāk – liela daļa importa preču, piemēram, medikamentu, kļūtu dārgākas un tas pats notiktu ar Latvijā ražotām precēm, kuru ražošanā tiek izmantotas ārzemēs iepirktas izejvielas.
Pēc Latvijas ekonomikas pārkaršanas un nekontrolētā kreditēšanas buma bija divi veidi, kā ekonomikai atgūt konkurētspēju, samazinot, piemēram, ražošanas izmaksas. No vienas puses, bija iespējams devalvēt latu, kas padarītu Latvijā ražotos produktus lētākus ārzemju pircējiem. No otras puses, bija iespējams veikt tā saukto iekšējo devalvāciju, kad valūta paliek stabila, bet samazinās algu un cenu līmenis valstī.
“Jebkurā gadījumā, arī devalvācija radītu problēmas ar to pašu bezdarba līmeni, jo, piemēram, daudzi uzņēmumi, kuri izmanto eiro kredītus, iespējams, bankrotētu un atlaistu savus darbiniekus,” norāda Spriņģis.
