No Latvijas Autortiesību likumā būtu jāizslēdz tā dēvētā “radio klausīšanās nodeva” jeb “publiskā izpildījuma” definīcija, bet strīdu gadījumus būtu jāvērtē tiesām. Šādas likuma izmaiņas nebūtu pretrunā ar starptautisko Bernes konvenciju, kuru parakstījusi arī Latvija, portālam “Delfi” sacīja autortiesību eksperts advokāts Mārcis Krūmiņš. Saeima par to sāks lemt jau šonedēļ.
Iepriekš Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) brīdinājusi, ka Nacionālās apvienības iniciatīva pēc skandalozā “Mājas svētības” gadījuma izslēgt no likuma tā dēvēto “radio klausīšanas nodevu” būs pretrunā ar Latvijas parakstīto Bernes konvenciju par autortiesībām.
Savukārt Krūmiņš portālam “Delfi” uzsvēra, ka Latvijai saskaņā ar Bernes konvencijas pantu par papildus iespējamiem darbu brīvas izmantošanas gadījumiem ir tiesības noteikt kārtību, kā regulēt dažādu darbu publisko atskaņošanu.
“Publiska atskaņojuma iespējas pastāv, saskaņojot sabiedrības un autoru intereses. Taču ir jautājums, kā tas ir formulēts mūsu pašu Autortiesību likumā un tam pakārtotajos likumdošanas aktos,” sacīja eksperts.
Konvencija nosaka, ka “[..] Savienības valstu likumdošanas akti var atļaut reproducēt presē un raidīt ēterā vai pa vadiem vispārējai zināšanai avīzēs vai žurnālos publicētus rakstus par aktuāliem ekonomiskiem, politiskiem vai reliģiskiem jautājumiem vai analoģiska rakstura ētera raidījumus gadījumos, kad tiesības uz šādu reproducēšanu, raidīšanu ēterā vai pa vadiem nav speciāli atrunātas. [..] Tomēr vienmēr skaidri jānorāda avots; šā noteikuma pārkāpšanas tiesiskās sekas nosaka tās valsts likumdošanas akti, kurā aizsardzība tiek pieprasīta.”
Mainot Autortiesību likumu, būtu iespējams ievērot visas konvencijā paredzētās atrunas, kas radītu lielāku skaidrību gan lietotājiem, gan arī tiesību normu piemērotājiem, uzsvēra Krūmiņš.
Ja Latvijā Autortiesību likumā “publiskais izpildījums” vairs nebūtu definēts, strīdu gadījumos par radio publisku atskaņošanu lēmumus pieņemtu tiesa. Krūmiņš uzskata, ka tas šajā saspringtajā situācijā būtu veiksmīgs risinājums, jo tiesneši, taisot nolēmumus, ņemtu vērā visus apstākļus un citu Eiropas valstu tiesu prakses pieredzi saistībā ar publiskā izpildījuma strīdus gadījumiem. Patlaban tiesneši drīkst darboties tikai tajās robežās, ko tiem nosaka likums.
Autortiesību eksperts uzsvēra, ka pašlaik Latvijā Autortiesību likuma regulējums ir nepilnīgs, jo atbilstoši likumā teiktajam publiskais izpildījums ir tas, kas notiek “ārpus ierastā ģimenes loka”, taču tā ir tikai viena no pazīmēm, definējot publisko izpildījumu. Šis regulējums ir nepilnīgs un rada liekas problēmas.
