Politiskie notikumi Latvijā nākamajā gadā būs atkarīgi no ekonomiskās situācijas, kas lielā mērā ietekmēs valsts politisko dzīvi, tostarp Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu rezultātus, atzina aģentūras LETA aptaujātie politiskās dzīves vērotāji.
Eksperti ir vienisprātis, ka galvenais politiskais notikums nākamajā gadā Latvijā būs jūnijā paredzētās pašvaldību vēlēšanas, kas notiks vienlaicīgi ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesors Juris Rozenvalds uzskata, ka pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas parādīs patieso spēku samēru. “Vēlēšanās varēs pārliecināties, cik īsa atmiņa ir Latvijas vēlētājam,” aģentūrai LETA teica eksperts. Viņš prognozēja: “Ja nenotiks brīnumi, tad valdošām koalīcijas partijām klāsies plāni.”
Lielākais notikums nākamgad būs pašvaldību vēlēšanas, atzina Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docents Ivars Ijabs. Kā skaidroja politologs, ekonomiskā situācija patlaban nav iepriecinoša, tāpēc esošā valdības koalīcija pirms vēlēšanām uzsvērs nacionālās vērtības, kas jau tagad parādās reklāmās.
Patlaban populārākais politiskais spēks ir “Saskaņas centrs”, un vēlētāji ir gatavi atdot savu balsi par jebko, kas nav patlaban pie varas. Tam pretī sevi pozicionēs partijas ar krietnu nacionālā populisma devu, vērtēja eksperts.
Arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš uzsvēra, ka, ņemot vērā varas un sabiedrības attiecību savstarpējo pašreizējo krīzi, pašvaldību vēlēšanu rezultāts būs “patiesības mirklis” politiķiem.
“Vēl nav zināms, kā tieši administratīvi teritoriālā reforma atsauksies uz vēlēšanu iznākumu. Protams, pirms reformas pieņemšanas noteikti tika veidotas shēmas, tomēr pašvaldību vēlēšanu galarezultāts ir neprognozējams,” uzskata Kaktiņš.
Sociologs arī norādīja, ka latviski runājošie vēlētāji ir vairāk vīlušies atbalstītajās partijās nekā krievvalodīgie, līdz ar to prognozējams kreisi noskaņoto spēku pārsvars Rīgas domē.
Kaktiņš arī uzsvēra, ka iedzīvotājiem labklājības un ekonomikas jautājumi ir būtiskākie, tādēļ atslābuma sabiedrībā nebūs. “Situācija tuvākajā laikā neuzlabosies, tādēļ pieaugs neapmierinātības līmenis, būs cilvēki, kuri aktīvi izrādīs savu nepatiku,” uzskata eksperts.
Ijabs uzskata, ka pašvaldību vēlēšanas būs “netīras” un agresīvas, jo nepieciešamība izmantot pieejamos administratīvos resursus priekšvēlēšanu kampaņā nav mazinājusies, toties ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm, kas līdz šim kalpojušas par politisko partiju finansējuma avotu, jāievēro taupības budžets. “Pašvaldību vēlēšanās Rīga noteikti būs galvenais cīņas lauks stratēģisku un finansiāli ievērojamu objektu dēļ,” pārliecināts politologs.
Ijabs arī pieļauj valdības demisiju, ekonomiskajai krīzei sasniedzot kritisko robežu. “Ja ekonomiskā krīze būtiski padziļināsies, nākamgad iespējama arī valdības demisija. Krīzes saasināšanās gadījumā varbūt pat [Valsts prezidentam Valdim] Zatleram pietiks dūšas ierosināt atlaist Saeimu,” teica Ijabs.
Jautāts par esošās valdības stabilitāti, Ijabs norādīja, ka Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības krišana citu iemeslu dēļ nebūtu īsti ne ar ko pamatota – esošās koalīcijas partijas cita citai pietiekami simpatizējot. Tomēr eksperts pieļauj premjera maiņu gadījumā, ja uzlabojas ekonomiskā situācija, esošās koalīcijas ietvaros.
“Skatoties perspektīvā uz 2010.gada Saeimas vēlēšanām, iespējams, ka nākamā gada beigās politiķi izspēlēs tādu variantu kā pirms iepriekšējām vēlēšanām, cenšoties iesaistīt valdībā kādu no opozīcijas partijām, lai radītu valdībai pozitīvāku tēlu. Tomēr īsta “varavīksnes valdība” iespējama tikai kritiskas situācijas gadījumā,” teica Ijabs.
Runājot par iecerēto Ministru kabineta optimizāciju, Ijabs arī pauda uzskatu, ka plānotais ministriju un ministru skaita samazinājums varētu notikt jau nākamā gada sākumā, tātad pirms pašvaldību vēlēšanām. Kā būtiskāko traucēkli šai plānā eksperts norādīja ierobežoto premjera autoritāti koalīcijas partiju vidū, kas nelabprāt šķirtos no ministru portfeļiem.
Kaktiņš uzsvēra, ka optimizācijas plānā būtiska loma ir populismam. “Ja reiz politiķi nevar piedāvāt saistošu programmu sabiedrībai nozīmīgās sfērās, kā ekonomika un labklājība, tad tā vietā tiek mēģināts piedāvāt reformas valsts pārvaldē. Jautājums, vai nu tā patiešām tiks uzlabota valsts pārvalde un ietaupīti līdzekļi, vai sistēma sanāks vēl smagnējāka nekā līdz šim,” retoriski vaicāja Kaktiņš.
“Ja ministru izvēle tagad, kad ūdens smeļas mutē, notiek pēc partiju principa, tad runas par jebkādu nopietnu valsts aparāta optimizāciju ir kosmētiskais remonts. Šādā situācijā jābūt maksimāli plašam parlamentā pārstāvēto politisko spēku atbalstam,” teica Rozenvalds. “Pagaidām premjera un politisko frakciju vadītāju izteikumi par ministriju skaita samazināšanu ir kā vēži citā kulītē – nav svarīgs ministriju vai ministru skaits, bet gan veids un kritēriji, pēc kuriem tiek izvēlēti cilvēki, kuri ieņem šos augstos amatus,” teica eksperts.
Runājot par politisko spēku samēriem, Ijabs norādīja, ka, neskatoties uz Saeimā apstiprināto administratīvi teritoriālo reformu un jauno novadu karti, Tautas partijas pozīcijas vājinājušās, īpaši reģionos. Vienlaicīgi eksperts atzina, ka opozīcijas spēja ietekmēt politisko dienaskārtību arī nākotnē būs ļoti ierobežota.
Visi eksperti viennozīmīgi norādīja, ka sabiedrības aktivitāte pēdējā laikā pieaugusi. “Sabiedrība aktivizējas, arī arodbiedrības uzvedas savādāk nekā pirms dažiem gadiem,” komentēja Ijabs.
“Ekonomiskās grūtības arī parādīs etnisko nošķīrumu samazināšanos sabiedrībā,” domā Rozenvalds.
Rozenvalds arī pauda uzskatu, ka sabiedrībā būs nopietni protesti brīdī, kad taps skaidrs, ka nav reālas programmas, kā veicināt labklājību. “Cilvēki vairs necietīs tik saudzīgu attieksmi pret sabiedrības turīgāko daļu. Būs arī sabiedrības pretreakcija uz izteikti nedemokrātisko valdības darba stilu,” prognozēja Rozenvalds.
