Eksperti bažījas, ka Izglītības un zinātnes (IZM) ministrijas iecerētā vispārējās izglītības reforma piešķirs skolām pat pārāk daudz brīvības, ar kuru tās vienkārši netiks galā, piektdien vēsta laikraksts “Diena”.
Laikraksta “Diena” rīcībā nonākušajā IZM darba grupas reformas plāna projektā būtiski jaunu ieceru nav – tas nostiprina idejas, kuras jau iepriekš publiski paudis nozares ministrs Roberts Ķīlis.
Līdz 2014. gada vidum plānots veidot jaunu pamatizglītības standartu un izstrādāt minimālo saturu, kas jāapgūst dažādās izglītības jomās, skolām ļaušot arī pašām lemt par mācību gada garumu. Plāns paredz arī skolām dot iespējas piedāvāt skolēniem mācību priekšmetus apgūt arī ES oficiālajās valodās (izmaiņas likumos jāsagatavo līdz 01.03.2013.), nodrošināt pedagogu profesionālo sagatavošanu darbam svešvalodā (līdz 01.09.2014.), veicināt jaunu skolotāju sagatavošanas programmu izveidi (līdz 01.06.2013.).
Plāns paredz līdz 2014.gada jūnijam ieviest 40 stundu darba nedēļu pedagogiem,, līdz 2014.gada maijam – izveidot un izmēģināt skolu direktoru novērtēšanas sistēmu, līdz nākamā gada jūlijam – izstrādāt atsevišķu atbalsta programmu mazo skolu attīstībai, līdz nākamā gada septembrim – izveidot mācību priekšmetu standartu īstenošanas monitoringa sistēmu.
Pēc izglītības sociologa Miķeļa Grīviņa domām, iecerētā skolu autonomija plānā izpaužas “brīžiem bīstamā formā” un rada bažas, ka vairs nekas netiks kontrolēts.
Programmas “Iespējamā misija” attīstības vadītāja Zane Oliņa papildina, ka viņa atbalsta brīvību mācību procesa organizēšanā, taču ir skeptiska pret brīvību attiecībā uz mācību procesā sasniedzamajiem rezultātiem. Tas nozīmētu, ka ikviena skola un skolotājs varētu noteikt, kas jāmācās. “Jautājums ir – vai mēs esam gatavi brīvībai visās tās izpausmēs,” laikrakstam atzinusi Oliņa. Viņa uzskata, ka pirms pilnīgas brīvības došanas nepieciešami starpposmi.
Lai skolotājiem un direktoriem varētu dot lielu brīvību, viņi ir tai jāsagatavo, bet tieši sadaļu par pedagogu profesionālo pilnveidi un tālākizglītību Oliņa vērtē kā vājāko plānā. Pedagogu sagatavošanas jautājums esot ļoti aktuāls arī pirmsskolas izglītībā, jo reformu plānā paredzēts jau šogad grozīt likumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieejamību pirmsskolas izglītībai no pusotra gada vecuma. Oliņa akcentē lielas daļas pedagogu uzskatu – pusotru gadu veci bērni nav bērnudārza “materiāls”. Tieši tāpēc vispirms esot būtiski saprast, kā var kvalitatīvi strādāt ar tik maziem bērniem.
Reformu plāns liecina, ka nu jau kā īstenojama ideja ir nostiprināta pāreja uz galvojumu sistēmu vispārējās izglītības finansēšanā. Tā paredz, ka nauda sekotu skolēnam līdz pat skolai. Kāds būtu finansējums vienam galvojumam, tikšot rēķināts līdz nākamā gada vidum, un tas atšķiršoties, arī ņemot vērā bērna individuālās vajadzības.
Šādu finansēšanas sistēmu visai pretrunīgi vērtē pat starptautiski atzīti izglītības eksperti. Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdes vietnieks Jānis Krastiņš norāda, ka arodbiedrības pārstāvim darba grupā bija iebildumi pret iecerēto modeli, bet viņš bijis mazākumā.