Latvija martā izpildīs Māstrihtas kritērijus – 12 mēnešu vidējā inflācija Latvijā būs starp trīs zemākajām Eiropas Savienībā (ES) pēc Zviedrijas un Grieķijas, tādējādi valdības procentu likmju kritērija aprēķināšanai tiks izmantoti Zviedrijas un Latvijas rādītāji, un mūsu valsts izpildīs arī šo kritēriju, prognozē “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Šī gada janvārī gada inflācija Latvijā – 0,6% – bija trešā zemāka gada inflācija ES uzreiz pēc Grieķijas, kam bija 0%, un Portugāles, kur gada inflācija bija 0,4%.
Izņemot Zviedriju, zemākā inflācija Eiropā ir krīzes vissmagāk skartajās valstīs, daudzas no kurām ir recesijā. Lai arī Latvijas ekonomika aug, turklāt straujāk nekā citas Eiropas valstis, cenu kāpums mūsu tautsaimniecībā ir ļoti mērens. Viens no iespējamiem izskaidrojumiem varētu būt tas, ka bezdarbs vēl ir augsts un ekonomika vēl ir tālu no pirmskrīzes līmeņa, domā ekonomiste.
Pēc 12 mēnešu vidējās inflācijas rādītāja, ko izmanto Māstrihtas kritērija aprēķinam, janvārī Latvijā bija ceturtā zemāka inflācija – 2%. Trīs valstis ar zemāko inflāciju bija Zviedrija un Grieķija – abām 0,9% un Īrija – 1,9%. Tas nozīmē, ka Māstrihtas cenu stabilitātes kritērijs janvārī bija 2,7%, un Latvija to izpildīja.
Savukārt procentu likmju kritērija aprēķinam janvārī, visticamāk, izmantotu Zviedrijas un Īrijas rādītājus. Grieķija pašlaik vēl nevar aizņemties starptautiskajos tirgos, un līdz ar to netiks izmantota šī kritērija aprēķinam. Tādā gadījumā kritērija vērtība būtu 5,7%, un Latvijas rezultāts būtu zemāks, 4,4%. Bet kritēriju interpretācija un izņēmumu gadījumu novērtēšana ir diezgan neskaidra. Lai arī Īrijas procentu likmes ir būtiski sarukušas un tā aizņemas starptautiskajos finanšu tirgos, Īrija vēl arvien saņem ES atbalstu. Ja arī Īrija tiktu uzskatīta par izņēmumu, tad kritēriju rēķinātu tikai pret Zviedrijas rādītāju, un tādā gadījumā janvārī Latvija to neizpildītu. “Swedbank” eksperti domā, ka Īriju no procentu likmju kritērija izslēgt pašlaik nav pamata. Tomēr tas ir tikai pašreizējais novērtējums, un īstais novērtējums varētu tikt balstīts uz marta inflācijas datiem.
Vērtējot pēdējās patēriņa cenu tendences, diezgan droši var teikt, ka šā gada martā 12 mēnešu vidējā inflācija Latvijā būs starp trīs zemākajām ES pēc Zviedrijas un Grieķijas. “Skaidrs, ka izpildīt cenu stabilitātes Māstrihtas kritēriju Latvijai nebūs problēmas. Tas arī nozīmē, ka, rēķinot valdības procentu likmju kritēriju, tiks izmantotas Zviedrijas un Latvijas rādītāji. Līdz ar to Latvija izpildīs arī šo kritēriju,” prognozē eksperte.
Māstrihtas kritēriji paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā, un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju.
Saskaņā ar “Swedbank” novērtējumu Latvijas budžeta deficīts 2012.gada nogalē ir 1,2% no IKP, bet valdības parāds – 42% no IKP.
Kā ziņots, valdība nākamnedēļ lems par konverģences ziņojuma pieprasīšanu Eiropas komisijai un Eiropas Centrālajai bankai, kam būs jāizvērtē, vai Latvija izpilda Māstrihtas kritērijus un ir gatava pievienoties eirozonai.
