Krievijas gāzes piegādes sešām Eiropas Savienības valstīm atjaunojas normālā līmenī, pirmdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).
Normālā līmenī piegādes atjaunojušās Austrijai, Bulgārijai, Grieķijai, Polijai, Ungārijai un Slovākijai, savukārt piegāžu apmērs trim citām bloka zemēm – Vācijai, Itālijai un Rumānijai – ir palielinājies, lai gan nav atjaunojies agrākajā līmenī, sacīja Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāra Gintera Etingera pārstāve Marlēne Holcnere.
“Eiropā nav ārkārtas stāvokļa, un patērētāji gāzi dabū [tādā pašā apmērā] kā iepriekš,” viņa teica.
Tomēr Itālija paziņojusi, ka situācija šajā valstī gāzes piegāžu jomā esot kritiska, un Itālijas energomilzis ENI brīdināja, ka var būt spiests sākt samazināt piegādes korporatīvajiem patērētājiem.
Holcnere sacīja, ka EK ir gatava nepieciešamības gadījumā palīdzēt Itālijai. Viņa tomēr minēja, ka Itālijas gāzes piegāžu avoti ir ļoti diversificēti un tā var iegādāties gāzi no citām ES valstīm vai kompānijām.
Pagājušajā piektdienā kļuva zināms, ka Krievijas dabasgāzes piegādes ir samazinātas ES valstīm, kas gāzi saņem tranzītā caur Ukrainu. Tas atsauca atmiņā 2009.gada janvāri, kad bez Krievijas dabasgāzes palika simtiem tūkstoši eiropiešu. Toreiz gāzes piegādes pārtrūka, jo Krievija, nespējot vienoties ar Ukrainu par gāzes cenām, trīs nedēļas bija pārtraukusi piegādāt šo energoresursu ES valstīm, kas gāzi saņem caur Ukrainu.
“Gazprom” ceturtdien pauda pārsteigumu par ziņām, ka Krievija aukstā laika dēļ esot samazinājusi gāzes piegādes Eiropai. Kompānijas vadītāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs apgalvoja, ka “Gazprom” esot palielinājis gāzes piegāžu apmēru Eiropai līdz maksimumam, ņemot vērā auksto laiku, kura dēļ strauji pieaudzis pieprasījums pēc dabasgāzes. Par situāciju vaininieci Medvedevs minēja Ukrainu, kura, pēc viņa teiktā, esot piesavinājusies lielākus gāzes apmērus, nekā esot paredzēts gāzes piegāžu līgumos.
