Eiropas astronomi ārpus Saules sistēmas atklājuši 32 jaunas planētas, tādējādi sniedzot papildu pamatojumu teorijai, ka Visumā pastāv daudz tādu vietu, kur varētu rasties dzīvība.
Lai gan zinātnieki, izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas teleskopu, nav atraduši nevienu planētu, kas būtu kaut aptuveni Zemes izmēros vai būtu pat šķietami apdzīvojama, pateicoties jaunajiem datiem, ārpus Saules sistēmas esošo planētu skaits pārsniedzis jau 400.
Sešas no jaunatklātajām planētām ir tikai dažas reizes lielākas nekā Zeme, un tādējādi tā saukto superzemju skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Vairums no līdz šim atklātajām planētām ir daudz lielākas, sasniedzot Jupitera izmērus vai pat tos pārsniedzot. Jupitera masa 300 reižu pārsniedz Zemes masu.
Divas no jaunatklātajām planētām savukārt ir pieckārt mazākas par zemi, bet viena – piecreiz lielāka par Jupiteru.
Ženēvas universitātes astronoms Stefans Udrijs norādīja, ka jaunie dati apliecina teoriju, saskaņā ar kuru planētu veidošanās ir parasta parādība, īpaši ap visizplatītāko tipu zvaigznēm.
“Esmu visai pārliecināts, ka kaut kur ir Zemei līdzīgas planētas,” ar interneta palīdzību organizētās preses konferences laikā sacīja Udrijs. “Dabai nepatīk vakuums. Ja ir telpa, kur novietot planētu, tad tur būs planēta.”
Īpaši iedvesmojošs ir fakts, ka 40% zvaigžņu, kuras ir līdzīgas Saulei, ir planētas, kuru izmēri ir tuvāki Zemes, nevis Jupitera izmēriem.
Savukārt Vašingtonas Kārnegī institūta astronoms Alans Boss, kurš pats nav piedalījies Eiropas kolēģu pētījumā, izteicies, ka “Visumam patiesībā jābūt nosētam ar apdzīvojamām pasaulēm”.
Boss atzina, ka 32 planētu vienlaicīga atklāšana ir rekords, kas “patiesi apliecina, ka eiropieši ir uzņēmušies vadību”.
Atklājums izdarīts, izmantojot Čīlē izvietoto Eiropas observatorijas teleskopu, kas aprīkots ar Augstās precizitātes radiālā ātruma planētu meklētāju, kas fiksē nelielas svārstības zvaigžņu kustībā, kuras varētu būt izraisījusi planētu gravitācijas ietekme.
