Eiropas Savienības (ES) valstis otrdien panāca ilgi gaidītu vienošanos, kas aizliedz izmantot banku noslēpuma principu kā argumentu, lai nesniegtu informāciju, kas nepieciešama cīņā pret izvairīšanos no nodokļiem un palielinātu ieņēmumus bloka valstu budžetos.
ES nodokļu komisārs Aļģirds Šemeta paziņoja, ka vienošanās ir “milzīgs solis uz priekšu cīņā pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu krāpniecību Eiropas Savienībā” laikā, kad bloka valstu budžetos ir izveidojušies lieli deficīti.
“Cilvēki, kas izvairās no nodokļiem, vairs nevarēs izmantot banku noslēpumu kā aizbildinājumu,” viņš sacīja.
Pēc komisāra teiktā, turpmāk nacionālo valstu nodokļu institūcijām tiks ieviesti laika ierobežojumi, kuru laikā tām būs jāsniedz atbildes uz pieprasījumiem sniegt informāciju par attiecīgiem pilsoņiem vai uzņēmumiem. Jaunajos noteikumos, kas stāsies spēkā 1.janvārī, būs arī paredzēti parametri automātiskai informācijas apmaiņai.
Pirms gada reformu bloķēja Austrija un Luksemburga, kur darbojas banku noslēpuma princips.
Šīs ES valstis kopā ar blokā neietilpstošo Šveici vairākkārt izpelnījušās kritiku, ka tur pastāvošais banku noslēpums palīdz turīgiem citu valstu iedzīvotājiem izvairīties no nodokļu maksāšanas savās valstīs.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) lēš, ka tās dalībvalstu budžetiem aiziet garām nodokļu ieņēmumi miljardiem latu apmērā, jo daudzi turīgi ļaudis slēpj savus ienākumus tā dēvētajās nodokļu paradīzēs, kurās ir atvieglota nodokļu aplikšanas sistēma un nepietiekama finanšu sistēmas pārskatāmība.
