Eiropas Parlaments otrdien uz piecu gadu pilnvaru termiņu apstiprinājis jauno Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, tostarp Latvijas pārstāvi Andri Piebalgu.
Par Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu piedāvātās 26 eirokomisāru komandas apstiprināšanu nobalsoja 488 eirodeputāti, pret bija 237, bet 27 atturējās.
Pirms balsojuma Barrozu iepazīstināja eirodeputātus ar jaunās EK mērķiem.
“Galvenās prioritātes ir skaidras – veiksmīgi izkļūt no krīzes, būt vadošajiem klimata un energoefektivitātes jomā, veicināt jaunus [ekonomikas] pieauguma un sociālās kohēzijas avotus, lai atjaunotu mūsu sociālo tirgus ekonomiku,” klāstīja EK prezidents.
Latvijas izvirzītajam eirokomisāra amata kandidātam Andrim Piebalgam, kurš līdz šim bija enerģētikas komisārs, otrajā pilnvaru termiņā piešķirts Eiropas Savienības (ES) attīstības komisāra portfelis.
Hoakins Almunija no Spānijas būs EK viceprezidents un konkurences komisārs, Lāslo Andors no Ungārijas – nodarbinātības un sociālo jautājumu komisārs, Mišels Barnjē no Francijas – iekšējā tirgus un konkurences komisārs.
Džons Dalli no Maltas būs veselības un patērētāju lietu komisārs, Marija Damanaki no Grieķijas – jūrlietu un zvejniecības komisāre, Ketrīna Eštone no Lielbritānijas – EK viceprezidente un augstā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos, Ginters Etingers no Vācijas – enerģētikas komisārs, Kristalina Georgijeva no Bulgārijas – starptautiskās sadarbības un humānās palīdzības komisāre, Karels de Guhts no Beļģijas – tirdzniecības komisārs, Štefans File no Čehijas – paplašināšanās un Eiropas kaimiņattiecību komisārs, Maire Gogegana-Kvinna no Īrijas – pētniecības un inovāciju komisāre.
Johanness Hāns no Austrijas būs reģionālās politikas komisārs, Konnija Hedegorda no Dānijas – klimata rīcības komisāre, Sīms Kallass no Igaunijas – EK viceprezidents un transporta komisārs, Nēli Krūsa no Nīderlandes – EK viceprezidente un digitālo jautājumu komisāre, savukārt Janušs Levandovskis no Polijas – budžeta komisārs.
Sesīlja Malmstrema no Zviedrijas būs iekšlietu komisāre, Janezs Potočniks no Slovēnijas – vides komisārs, Viviana Redinga no Luksemburgas – EK viceprezidente un tieslietu, fundamentālo tiesību un pilsonības lietu komisāre, Olli Rēns no Somijas – ekonomikas un monetāro lietu komisārs, Dasians Siološs no Rumānijas – lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs, Aļģirds Šemeta no Lietuvas – nodokļu un muitas savienības, audita un krāpšanas apkarošanas komisārs, bet Marošs Ševčovičs no Slovākijas – EK viceprezidents starpinstitucionālo attiecību un administratīvajos jautājumos, .
Antonio Tajani no Itālijas būs EK viceprezidents, rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs, Andrulla Vasiliu no Kipras – izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre.
Bulgārija ES starptautiskās sadarbības un humānās palīdzības komisāra amatam sākumā bija izvirzījusi toreizējo ārlietu ministri Rumjanu Želevu, taču izvaicāšanā Eiroparlamenta attīstības komitejā viņa nespēja konkrēti atbildēt uz jautājumiem par savu atbildības jomu, turklāt eirodeputātiem bija šaubas arī par viņas privāto komercdarbību. Eiroparlamenta juristi gan vēlāk konstatēja, ka Želevas darbība, vadot privatizācijas konsultāciju uzņēmumu “Global Consult”, nerada juridiskus šķēršļus viņas apstiprināšanai eirokomisāra amatā.
Nelabvēlīgo atsauksmju dēļ Želeva janvāra vidū atsauca savu kandidatūru un atkāpās no ārlietu ministra amata, un viņas vietā eirokomisāra amatam Bulgārija izvirzīja Pasaules Bankas viceprezidenti Kristalinu Georgijevu.
Sākotnēji bija plānots, ka Eiroparlaments visu jauno EK sastāvu Žozē Manuela Barrozu vadībā apstiprinās jau 26.janvārī. Taču balsojums tika atlikts līdz 9.februārim, lai dotu laiku Bulgārijas jaunās kandidātes uzklausīšanai.
Balsojuma atlikšanas dēļ divas reizes tika pagarināts arī līdzšinējā EK sastāva pilnvaru termiņš, kas oficiāli beidzās jau pagājušā gada 31.oktobrī.
