Šodien Drošības policija (DP) sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 19.nodaļas – par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā. Kriminālprocesa sākšanas pamats – pagājušās nedēļas nogalē DP saņemtais iesniegums, ka atsevišķas personas ir izplatījušas nepatiesu informāciju par situāciju Latvijas finanšu sistēmā, informēja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.
Veicot pārbaudi, konstatēts, ka nepieciešams veikt pārbaudi kriminālprocesa ietvaros, tāpēc sākotnēji kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma nodaļas.
Patlaban DP izmeklēšanas interesēs detalizētu informāciju nesniegs.
Tomēr DP lūdz sabiedrības atbalstu – ja personu rīcībā ir konkrēta informācija par baumu izplatītājiem, saņemtajām īsziņām vai telefona zvaniem, lūgts par to informēt DP pa tālruni (visu diennakti).
Jau ziņojām, ka DP ir saņēmusi iesniegumu, kurā paustas bažas, ka atsevišķas personas Latvijā izplata nepatiesu informāciju par banku finansiālo situāciju, lai destabilizētu to darbu.
Apse-Krūmiņa neatklāja, vai iesniegums saņemts no fiziskas vai juridiskas personas, taču uzsvēra, ka par iesniegumu tiks sākta pārbaude un tajā minētie fakti tiks vērtēti kriminālprocesuālā kārtībā.
Tikmēr masu mediju pārstāvji ir saņēmuši anonīmas īsziņas, ka esot aizturēti cilvēki, kuri nodarbojušies ar nepamatotu baumu par Latvijas banku finanšu stāvokli izplatīšanu, taču DP šādu informāciju noliedz.
DP atzīst, ka situācijā, kad pasaules ekonomiskā lejupslīde sasniegusi globālus apmērus, var tikt realizēti mēģinājumi ar nepamatotu baumu kampaņu destabilizēt valsts finanšu sistēmu.
Kā intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” ir uzsvēris “Swedbank” vadītājs Latvijā Māris Avotiņš, uzvirmojušās baumas par it kā “Swedbank” finanšu problēmām ir pilnīgi nepamatotas, par ko liecina arī visi svarīgākie bankas rādītāji.
Avotiņš atzinis, ka pēdējās nedēļas laikā vairāki lielie klienti ir vērsušies bankā, lai iegūtu informāciju par šīm baumām. “Tomēr vienlaikus mēs pašreiz arī paši pie viņiem ejam un izstāstām, kāda ir situācija. Pirmais, ar ko sākt, ir tas, kas tad ir bankas stabilitātes svarīgākās lietas. Viens ir pašu kapitāls – cik īpašnieki iemaksājuši un cik banka pati nopelnījusi. Ja ir pietiekams pašu kapitāls, tad jebkādos turbulentos ūdeņos var izstūrēt cauri. “Swedbank” gadījumā pašu kapitāls ir gandrīz 600 miljoni latu – tas ir tikpat daudz, cik nākamiem diviem konkurentiem kopā. Proti, tie ir 12,66%, bet pēc starptautiskiem kritērijiem jābūt vismaz 8 %. Tātad mums ir ļoti liela rezerve. Šis rādītājs ir būtiski pieaudzis, salīdzinot ar 2006.gadu, kad bija 9%-10%,” sacījis bankas vadītājs.
“Otrs svarīgs kritērijs bankas darbībai ir bankas likviditāte, vai banka spēj segt klientu īstermiņa prasības. Šis normatīvs banku biznesā ir ne mazāk kā 30%, bet mums tie ir virs 40%. Visbūtiskākais ir tas, ka mums likvīdo aktīvu apjoms ir gandrīz tikpat liels, cik ir pieprasījuma depozīti. No šāda viedokļa bankas likviditātes pozīcija ir viena no stiprākajām, kāda jebkad bankai bijusi. Svarīgi ir arī tas, kā Latvijas “Swedbank” būvē kredītportefli, kas ir pietiekami liels. Proti, lielu daļu no tā esam finansējuši ar aizņēmumiem no mātesbankas, kura tālāk finansējas finanšu tirgos. Mēs vienmēr esam pieturējušies pie principa, ka, ja izsniedzam kredītu uz ilgu termiņu, arī piesaistām finansējumu uz ilgu termiņu,” teica Avotiņš.
Avotiņš uzsvēris, ka baumām par bankas finanšu stāvokli viennozīmīgi pamata nav. “Ja paskatāmies globālās turbulences, tad šobrīd par jebko var baumot, piemēram, vai saule rīt uzlēks vai ne. Svarīgi ir, ka rādām faktus un šodien varbūt izstāstām daudz vairāk par biznesa iekšieni, nekā stāstījām pirms sešiem mēnešiem, – bet tas tāpēc, ka jūtamies pārliecināti par savu biznesu. Turklāt ir viegli šaubīties, ja neko nesaprot. Šobrīd arvien vairāk klienti un arī pašas bankas sāk saprast, ka šis ir mirklis, kad veidojas ilgtermiņa attiecības, kad klienti notic bankai, banka notic klientam, un tas saistīts ar kredītu izsniegšanu, ieguldījumiem.”
