Valdība veiks visas nepieciešamās darbības, lai likuma robežās publiskotu ar AS ”Parex banka” pārņemšanu saistītos dokumentus, šorīt pēc tikšanās ar valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis (JL).
Tikšanās laikā abas puses pārrunājušas Valsts kontroles (VK) veikto pārbaudi par ”Parex bankas” pārņemšanu. Tiesa, rezultāti gan tiks publiskoti tikai rīt, 1.oktobrī. Tad arī varētu tikt sniegti plašāki komentāri.
Kā uzsvēra premjers, svarīgi, kā no šīs pārbaudes var nonākt uz konkrētu amatpersonu amata izvērtēšanu. Premjers atgādināja, ka finanšu ministrs Einars Repše (JL) jau iepriekš vērsies Ģenerālprokuratūrā un, iespējams, pārbaude būs jāveic arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Dombrovskis uzsvēra, ka valdība veiks visas darbības, lai atslepenotu iepriekš pieņemtos Ministru kabineta lēmumus saistībā ar bankas pārņemšanu, vienlaikus gan stingri ievērojot likuma normas.
Arī Sudraba pauda pārliecību, ka dokumenti saistībā ar šīs bankas pārņemšanu ir jāatslepeno. Protams, daļu informācijas aizsargājot Datu aizsardzības likums, bet to informāciju, kuru slepenu padarījuši Latvijas Bankas, valdības un Finanšu ministrijas lēmumi, vajadzētu atslepenot vai diskutēt par tās atslepenošanu.
Kā uzsvēra valsts kontroliere, svarīgi, lai sabiedrība zinātu procesu, kā notika šīs nu jau valsts bankas pārņemšana.
Premjers gan pagaidām nesniedz skaidru atbildi, vai saskata kādu amatpersonu atbildību bankas pārņemšanā, vien norādot, ka līdz šim ir bijis daudz diskusiju, kāpēc tik vēlu bankai uzlikti ierobežojumi, un ar daudz ko varēšot iepazīties Valsts kontroles atzinumā.
Jau ziņots, ka šodien Dombrovskis tikās ar Sudrabu, lai pārrunātu VK pārbaudes rezultātus par AS “Parex banka” pārņemšanu.
Sudraba aģentūru LETA iepriekš informēja, ka revīzijas rezultāti tiks publiskoti 1.oktobrī un līdz tam laikam viņa sīkākus komentārus nesniegs. Revīziju kārtība gan paredz, ka pirms publiskošanas to rezultāti tiek nosūtīti iesaistītajām pusēm, ar ko arī varētu būt skaidrojama atsevišķas informācijas priekšlaicīga parādīšanās publiskajā telpā, norādīja valsts kontroliere.
Kā iepriekš ziņoja “TV3” raidījums “Nekā personīga”, VK secinājusi, ka no “Parex bankas” pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri, nevis Latvijas valsts.
Uz valsts budžeta rēķina Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim bija iespēja sakārtot savas saistības pret noguldītājiem, atrisināt problēmas ar sindicēto kredītu atdošanu. Pēc noguldījuma līguma parakstīšanas Karginam un Krasovickim faktiski nav nekādu saistību pret valsti, ja atklātos, ka viņi kaut ko samelojuši par banku, vēstīja raidījums.
Saskaņā ar raidījumā ziņoto Kargins, Krasovickis un viņa radinieki saglabājuši kopā deviņus depozītnoguldījumus bankā, kas viņiem nes peļņu 380 000 latu mēnesī. Viņiem nenācās šķirties no sev pastarpināti piederošajām villām un mašīnām. VK arī konstatēja, ka 60% noguldītāju “Parex bankā” nav Latvijas pilsoņi. Naudas aizplūšanas ceļi liecina, ka valsts ieguldītais novembra beigās aizgāja ārpus Latvijas. Apgrūtināti palikuši Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu konti.
“Nekā personīga” norādīja, ka lēmums par valsts ieguldījumu “Parex bankā” tika pieņemts 2008.gada 8.novembrī, bet tikai 1.decembrī valdība ierobežoja darījumus “Parex bankā” – līdz tam brīdim no bankas, pēc VK aprēķiniem, aizplūdis nedaudz vairāk par miljardu latu.
Atklājies arī, ka “Parex bankas” kredītportfelis, ko pret noguldījumiem ieguva valsts, nebūt nav tik izcils, kā to apgalvoja amatpersonas. Tajā ietilpst gan sliktie kredīti, kuru atgūšana ir problemātiska, gan kredīti, ko galvojusi pati valsts.
VK konstatējusi arī iespējamās nelikumības. Kā vēstīja raidījums, uzdodot veikt noguldījumus “Parex bankā”, Valsts kasei nācās veikt funkcijas, ko likums tai neparedz. Valsts kasei nauda jāaprūpē, gūstot no tā valstij vislielāko labumu. Noguldot to riskantā bankā, Valsts kase izpildīja finanšu ministra rīkojumus, taču īsti likumīgi tas neesot bijis.
Turklāt, 2008.gada beigās veicot aizņēmumu no Starptautiskā Valūtas fonda, ticis pārkāpts likums par 2008.gada valsts budžetu. Tas paredz, ka valsts ārējais parāds nedrīkst pārsniegt 1,68 miljardus latu, taču tika pārsniegts par 960 miljoniem latu.
VK secinājusi, ka, glābjot “Parex banku”, no Latvijas ekonomikas uz nezināmu laiku ir izņemti aptuveni 674 miljoni latu, ko valsts var arī neatgūt. Pagājušā gada nogalē šī summa “Parex bankā” tika noguldīta uz dažām nedēļām. Naudu neatmaksāja, un naudas atmaksas datumu pārcēla uz jūliju un augustu. Kā min Valsts kontrole, ieguldītā summa ir 37% no plānotajiem nodokļu ieņēmumiem 2009.gada valsts budžetā. No tā visa līdz vasaras vidum valsts atpakaļ saņēmusi vien 50 miljonus latu un 9 miljonus eiro (6,3 miljonus latu).
