Dienvidkorejas Konstitucionālā tiesa ceturtdien nolēma, ka vienīgi cilvēki ar redzes traucējumiem var kļūt par licencētiem masieriem, tādējādi atstājot spēkā pirms simts gadiem pieņemto likumu, neraugoties uz iebildumiem, ka tas ierobežojot nodarbinātības iespējas.
Likums tika pieņemts 1912.gadā, kad Koreja smaka Japānas koloniālajā jūgā, lai palīdzētu garantēt darbu aklajiem, norāda Korejas Masieru asociācija, kuras rindās tagad ir aptuveni 7100 cilvēku ar redzes traucējumiem.
“Tiesas lēmums ir ne vien spriedums par mūsu tiesībām dzīvot, bet arī Dienvidkorejas apzinīguma rādītājs,” teica asociācijas biedrs Lī Gjusons.
Asociācija ir rīkojusi protestus pret tiesas prāvu, un trīs akli masieri kopš 2006.gada ir izdarījuši pašnāvību.
Valsts nelicencētie masieri, kuru skaits, pēc vietējo mediju aplēsēm, sasniedz aptuveni 200 000, uzskata, ka likums liedzot viņiem praktizēt šo ļoti pieprasīto amatu.
Nelicencētiem masieriem var noteikt sodanaudu no vairākiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem dolāru un pat neilgu cietumsodu.
2006.gadā viņi uzvarēja tiesas prāvā par šā likuma grozīšanu, taču parlaments to pārstrādāja tā, ka monopols vienalga palika aklo un licencēto masieru rokās.
Labklājības eksperti valstī norāda, ka likums palīdz akliem cilvēkiem pelnīt iztiku, radot viņiem savu nišu, taču tas arī palielina diskrimināciju, jo darba devēji citās jomās retāk pieņem darbā cilvēkus ar redzes traucējumiem.
Policija norāda, ka daži nelicencētie masāžas saloni esot maskēšanās izkārtne prostitūcijai, taču pieprasījums pēc legālās masāžas ir daudz lielāks.
