Saeima šodien uzklausīja Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (LPP/LC) ziņojumu par nacionālo drošību un iepazinās ar Informācijas analīzes dienesta sagatavoto pārskatu, kā to paredz Nacionālās drošības likums. Deputāti kritizēja ka Godmanis nav pieminējis drošības apdraudējumu, kas saistīts ar inflācijas peiaugumu.
Ziņojumā teikts, ka valdības līdzšinējā politika ir nodrošinājusi stabilitāti un pēctecību nacionālās drošības jomā. Latvijas nacionālās intereses ir līdzsvarotas ar saistībām, ko Latvijas valsts uzņēmusies, iestājoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā (ES).
Latvijas ārpolitiskā drošības situācija vērtējama kontekstā ar pasaulē pieaugošo Krievijas ģeopolitisko lomu. Tiek prognozēts, ka nākamo četru gadu laikā būtiski palielināsies Krievijas potenciāls ārējās tirdzniecības, enerģētikas, militārajā un izlūkošanas jomā. Krievijas centieni kontrolēt, ierobežot vai bloķēt ogļūdeņražu produktu tranzītu no Kaspijas jūras baseina valstīm uz Rietumiem, kā arī aktivitātes kontroles saglabāšanai Austrumu – Rietumu enerģētikas koridorā, pēc ziņojuma autoru domām, norāda uz Krievijas enerģētikas politikas ciešu saistību ar ārpolitiku un vēlmi atjaunot ietekmi ne tikai postpadomju telpā, bet arī globāli.
Par pozitīvu impulsu divpusējās Latvijas un Krievijas attiecībās kļuva robežlīguma noslēgšana, kas vienlaikus deva būtisku ieguldījumu ES kopējās ārējās robežas stiprināšanā. Tai pašā laikā joprojām saglabājas vairāki politiski determinēti jautājumi, kas apgrūtina brīva un netraucēta dialoga veidošanos.
Lai gan terorisma draudu līmenis Latvijā saglabājas relatīvi zems, mūsu valsts arvien plašāk iesaistās starptautiskos pretterorisma projektos. Pēc ziņojuma autoru domām, ārējo teroristisko apdraudējumu mūsu valstij var izraisīt atsevišķu teroristu grupu neapmierinātība ar Latvijas aktīvo iesaistīšanos starptautiskajās pretterorisma un miera nodrošināšanas operācijās. Tomēr šis apdraudējums esot vērtējams kā relatīvi zems un netiešs.
Ziņojumā teikts, ka pēdējās pārbaudes rezultāti liecina par Latvijas kā NATO un ES dalībvalsts augsto spēju aizsargāt abu organizāciju klasificēto informāciju un par maksimālu atbilstību izvirzītajiem drošības standartiem visās jomās.
2007.gadā par svarīgākajiem uzdevumiem valsts aizsardzības jomā bija noteikta Nacionālo bruņoto spēku rekrutēšana un atlases sistēmas nostiprināšana, karavīru profesionālās izaugsmes un motivācijas paaugstināšana, bruņoto spēku spēju attīstība dalībai starptautiskajās operācijās, bruņoto spēku modernizācija, iegādājoties mūsdienīgu bruņojumu un ekipējumu un attīstot nepieciešamo infrastruktūru, un efektīva bruņoto spēku attīstības plānošana un budžeta izlietojuma kontrole.
No 2007.gada 1.janvāra Latvijā ir ieviesta profesionālā dienesta sistēma. Latvijas Bruņotie spēki šobrīd ir gandrīz pilnīgi nokomplektēti, trūkst tikai 6% personāla.
Pieaugošais aizsardzības nozares budžets ir ļāvis sākt vērienīgu NBS modernizāciju, kas turpināsies arī nākamajos gados. Tās gaitā sākta strēlnieku ieroču un individuālā ekipējuma nomaiņa.
Ar piecu pretmīnu cīņas kuģu iegādi tiek atjaunota kādreiz dāvinājumos saņemtā novecojušo pretmīnu cīņas kuģu flote. Līdztekus pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādēm ir plānota arī glābšanas un meklēšanas helikopteru iegāde. NBS kopā ar Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem iegādāsies jaunus novērošanas radarus, kuri uzlabos iespēju kontrolēt valsts gaisa telpu. Sākta Lielvārdes militārās bāzes attīstība, tiek būvēts militārais lidlauks, no kura, ja nepieciešams, varēs veikt NATO militārās operācijas. Sākta jaunās jūras novērošanas sistēmas izveide, kurā integrēsies arī Valsts robežsardze. No NBS uzturēšanai un modernizācijai paredzētajiem līdzekļiem 50% tiek tērēti personāla izmaksām, 25% – uzturēšanai un 25% – attīstībai.
2007.gadā Latvijas NBS turpināja dalību NATO operācijās Afganistānā, Kosovā, daudznacionālo spēku operācijā Irākā, kā arī ES operācijā Bosnijā un Hercegovinā. Kopumā starptautiskajās operācijās pērn piedalījās 344 karavīri.
Latvijas ekonomiskā drošība saistīta ar stabilu ekonomisko pieaugumu, līdzsvaru starp izdevumiem un ieņēmumiem, eksportu un importu un pastāvīgu investīciju pieaugumu. Šajā procesā Latvijas mērķis ir nodrošināt stabilu ilgtermiņa valsts ekonomisko suverenitāti.
2006.gadā nodarbinātības līmenis Latvijā 66% tomēr atpalika no Lisabonas nodarbinātības stratēģijas mērķa – 70%. Latvijas tautsaimniecības produktivitātes līmenis bija 50,5% no ES vidējā līmeņa.
Lai vairotu Latvijas enerģētisko drošību, valdība atbalsta divu jaunu elektrostaciju projektu īstenošanu. Viena no tām ir 400 megavatu cietā kurināmā elektrostacija Liepājā, bet otra – 400 megavatu gāzes elektrostacija Rīgā.
Ziņojumā arī tiek norādīts, ka Latvijas, kā arī pārējo Baltijas valstu ģeogrāfiskais izvietojums rada labvēlīgus apstākļus nelegālo imigrantu tranzītam no izcelsmes valstīm uz mērķa valstīm.
Nav izslēgta arī pārrobežu noziedzības līmeņa paaugstināšanās. 2007.gadā 32,7% kriminālprocesu tika ierosināti par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem. Tika pārtraukta 124 noziedzīgu grupu darbība.
