Kā liecina iepriekšēja pieredze Valsts prezidenta izvēlē, veids, kā politiķi izraugās kandidātus šim amatam, atstāj nedzēšamu zīmogu uz visu turpmāko Valsts prezidenta darbu gan Latvijā, gan starptautiski.
Politiskās partijas nepietiekami apspriež kandidātu piemērotību amatam. Daļa no partijām, kurām jālemj par nākamo Valsts prezidentu, turpina slēpt savu pozīciju, demonstrējot, ka Latvijā dominē “darījumu politika”, kurā politiķi vairās no savas atbildības, slēpjoties aiz slēgtā balsojuma. Saeimas slēgto balsojumu prakse ir laupījusi uzticību, ka politiķu balsojums saskanēs ar viņu publiskajiem solījumiem.
Kopš 2007.gada Valsts prezidenta vēlēšanām kandidātu izvirzīšanas process nav uzlabojies. Sabiedrība par oficiālajiem kandidātiem valsts augstākajam amatam uzzināja tikai nedēļu pirms vēlēšanām, kad ir atlicis ļoti maz laika, lai izzinātu kandidātu nostāju.
Delna uzskata, ka pietiekams Saeimas deputātu balsu skaits nevar būt vienīgais kritērijs kandidātam, lai kļūtu par nākamo Valsts prezidentu. Labs prezidenta amata kandidāts atbilst vismaz četriem būtiskiem kritērijiem.
Labam prezidentam ir jābūt ar izcilu spožu reputāciju. Valsts prezidenta darbību nedrīkst apdraudēt ne process, kādā kandidāts nonācis Valsts prezidenta amatā, ne kandidāta personiskā neētiskā vai prettiesiska rīcība, kas var kļūt par pamatu viņa godprātības apšaubīšanai vai arī šķērsli, lai pārstāvētu Latvijas valsts intereses.
Labam prezidentam ir jāpiemīt politiskai autoritātei sabiedrībā. Tai ir jābūt personībai, kura spēj formulēt viedokli par politikas jautājumiem un spēj ietekmēt sabiedrības un politikas dienaskārtību, panākot ne vien sabiedrības, bet arī politisko partiju ieklausīšanos un atbalstu. Prezidentam jāveicina valsts labklājību un plašās sabiedrības interešu ievērošanu.
Labam valsts prezidentam ir jābūt drosmei pieņemt lēmumus. Valsts prezidentam ir jāspēj pieņemt arī nepopulārus lēmumus, pat ja tie var apdraudēt viņa palikšanu amatā, taču ir izšķiroši Latvijai.
Valsts prezidentam ir jābūt ar stratēģisku skatījumu uz valsts attīstību. Prezidentam ir jāspēj skaidri definēt, kas Latvijai ir jāsasniedz nākamajos četros prezidentūras gados un jāatbild sabiedrībai – kādu ieguldījumu viņš var dot šī mērķa sasniegšanā.
Delna atklātā vēstulē abiem Valsts prezidenta kandidātiem uzdod trīs jautājumus:
1. Kā Jūs atbilstat minētajiem kritērijiem? Kas par to liecina?
2. Kā konkrēti Jūs risināsiet vienu no Latvijas sabiedrības būtiskākajām problēmām – augsto korupcijas izplatību? Kādā tieši veidā to panāksiet?
3. Kā Jūs samazināsiet “plaisu” starp varu un sabiedrību Latvijā?
