Sestdiena, 23. augusts
Rudīte, Everts
weather-icon
+10° C, vējš 2.32 m/s, DR vēja virziens
Staburags.lv bloku ikona

Decembrī būs pārspēts Latvijas ilgākā valstiskuma rekords

Aprēķini liecina, ka pēc mēneša – decembra sākumā pašreizējās Latvijas Republikas eksistēšanas laiks pārsniegs pirmskara Latvijas neatkarības laiku. No 1918.gada 18.novembra līdz 1940.gada 17.jūnijam pagāja 7882 dienas, bet šā gada 6.decembrī būs pagājušas 7883 dienas kopš 1990.gada 4.maija.

Ne 1918.gada 18.novembris, ne 1990.gada 4.maijs nav datumi, kuros sāka reāli funkcionēt suverēna Latvijas valsts, taču abi datumi uzskatāmi par valstiskuma perioda sākumu iezīmējošiem atskaites punktiem. Tāpēc var teikt, ka šā gada decembrī Otrā republika būs pārdzīvojusi Pirmo republiku, un kritīs Latvijas ilgākā valstiskuma rekords modernajos laikos.

1918.gada 18.novembrī Rīgā, Nacionālā teātra telpās Tautas padome pasludināja neatkarīgu Latvijas valsti, taču vēl visa 1919. un daļēji 1920.gada garumā turpinājās brīvības cīņas gan ar avantūrista Bermonta – Avalova gan boļševiku Krievijas bruņotajiem spēkiem. Pirmā republika pārstāja pastāvēt līdz ar PSRS armijas ienākšanu Latvijas teritorijā 1940.gadā 17.jūnijā, pēc kā tika izveidota “marionešu” valdība un pasludināta Latvijas iekļaušana PSRS.

Savukārt 1990.gada 4.maijā LPSR Augstākās padomes pieņemtā neatkarības deklarācija arī nenozīmēja faktisku valstiskuma atjaunošanu, kas bija iespējama tikai pēc 1991.gada augusta puča izgāšanās, kad Latviju sāka atzīt pasaules valstis, tai skaitā Borisa Jeļcina vadītā Krievija.

Abu republiku pamatlikums ir 1922.gada Satversme. Pirmās republikas laikā darbojās četras Saeimas, pēdējo no tām atlaida Kārlis Ulmanis 1934.gada 15.maijā, savukārt Otrās republikas laikā kopš 5.saeimas vēlēšanām 1993.gada jūnijā jau paspējušas darboties septiņas Saeimas, no kurām pēdējā – 11. Saeima ievēlēta ārkārtas vēlēšanās šā gada septembrī.

Pirmās republikas laikā tika piedzīvoti četri prezidenti – konstitucionālā kārtā par tādiem kļuva Jānis Čakste, Gustavs Zemgals un Alberts Kviesis, bet Kārlis Ulmanis sevi par tādu pasludināja 1936.gadā. Arī Otrās republikas laikā darbojušies četri prezidenti – Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers un Andris Bērziņš.

Abas republikas ir bijušas vispārēju valstu apvienību – attiecīgi Tautu Savienības un Apvienoto Nāciju organizācijas biedres, taču Pirmās republikas laikā Latvija neietilpa stratēģiskās valstu aliansēs, bet tagad ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.

Staburags.lv bloku ikona Komentāri