Saeimā plānots skatīt likumprojektu, kas pēc būtības atcels pagājušogad noteiktos algu griestus valsts kapitālsabiedrību valdes locekļiem un turpmāk ļaus mēnesī saņemt vairāk nekā pašreiz noteiktos 2800-mts latus, svētdien vēstīja LTV raidījums “De facto”.
Raidījums atgādināja, ka tieši pirms gada Saeima pieņēma likuma grozījumus, kas paredzēja valsts kapitālsabiedrību valdes locekļiem samazināt algas līdz 2800 latiem. Tomēr šo valsts kapitālsabiedrību meitasuzņēmumi zem šī grieziena pakļuva tikai vasarā. Saskaņā ar likumu – augusta algu sarakstā, piemēram, gan “Latvijas dzelzceļa”, gan “Latvenergo” meitas uzņēmumu valdes locekļiem vajadzētu būt vērojamam krietnam ienākumu samazinājumam, taču tas nav bijis vērojams, ziņoja “De facto”.
LTV raidījums atzīmēja, ka, pateicoties no VID noplūdušajiem datiem, ir redzams, ka daži no lielo kapitālsabiedrību meitasuzņēmumu valdes locekļiem nekādu atalgojuma samazinājumu nav piedzīvojuši. Tā “Latvijas dzelzceļa” meitas uzņēmuma “LDz Cargo” valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs pagājušā gada sākumā saņēmis 5400 latu lielu algu. Tieši tāda pati tā bijusi arī augustā, septembrī, oktobrī un novembrī – 5400-5500 lati mēnesī. Arī pārējie valdes locekļi pēc augusta turpināja saņemt 3500-4500 latu lielas algas.
“LDz Ritošā sastāva servisa” valdes priekšsēdētājs Aivars Muravskis gada sākumā saņēma 3000 latus mēnesī, bet pēc vasarā pieņemtajiem likuma grozījumiem par 2800 latu lielu algu – viņa atalgojums pieauga – lūdz 3454 latiem. Līdzīgu pieaugumu piedzīvoja arī citu valdes locekļu atalgojums, vēstīja raidījums. Tāpat arī “LDZ infrastruktūra” valdes priekšsēdētājs Ainis Stūrmanis gada otrajā pusē saņēmis vidēji par tūkstoti vairāk nekā likumā noteiktos 2800 latus.
“De facto” norādīja, ka minēto trīs uzņēmumu kapitāldaļu turētājs, kurš atbildīgas par valdes locekļu atalgojumu, ir “Latvijas dzelzceļš”, un izrādās – šo valdes locekļu atalgojumu veido 2 algas. “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis “De facto” skaidroja, ka nācies mainīt atalgojuma sistēmu un “tagad valdes locekļa alga mazāka, bet ir alga par reālo darbu.”
Šādu risinājumu – ļaut valdes locekļiem pelnīt vairāk apvienojot valdes locekļa amata pienākumus ar vēl kādu amatu, Saeima plāno ieviest arī citās valsts kapitālsabiedrībās. Tas nozīmē, ka arī to vadītāji turpmāk varēs saņemt krietni virs noteiktajiem 2800 latiem, norādīja “De facto”.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis gan raidījumam apgalvojis, ka pēc šāda principa algas varēs maksāt “tikai tās, kas ir lielas un kas strādā bez zaudējumiem”.
Pēc “De facto” vēstītā, algu griestus katrai kapitālsabiedrības valdei par apvienotajiem amatiem noteikšot Ministru kabinets. Kapitālsabiedrību vadība, it īpaši lielajos uzņēmumos piedzīvos atalgojuma palielinājumu, lai gan nav sajūsmā par veidu – kā tas tiek darīts
Fakts, ka lielo kapitālsabiedrību vadītājiem, kas pārvalda miljonu uzņēmumus ar tūkstošiem darbinieku 2800 latu liels atalgojums nav pietiekams – īsti neviens nešaubās. Tomēr veids kā tas šobrīd tiek darīts – pieļauj ļoti dažādu manipulāciju iespējas nākotnē, norādīja “De facto”.
