Daudzās Latvijas upēs palu ūdeņi šogad pārsniedz 2010.gada kritiskos līmeņus.
Ogres upē Lielpeču stacijā šonedēļ novērots tāds maksimālais ūdens līmenis, kāds tas atkārtojas reizi 110 gados, bet Ogres novērojumu stacijā reizi 240 gados. Daugavā pie Pļaviņām ūdens līmenis piektdien pārsniedza vēsturiski maksimālo atzīmi, – liecina Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Daugavā pie Daugavpils ūdens līmenis šodien sasniedzis 7,74 metru atzīmi un pārsniedzis 2010.gada palu maksimumu – 7,72 metrus, tiek prognozēts, ka ūdens līmenis upē turpinās celties par vēl vismaz 30 centimetriem.
Arī Gaujā pie Strenčiem ūdenslīmenis jau pašlaik par pusmetru ir pārsniedzis kritisko atzīmi, sasniedzot trīs metrus; tiek prognozēts, ka plūdu kulminācija Strenčos šonakt vēl tikai gaidāma, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Strenču posteņa komandieris Aleksejs Jefimovs.
Patlaban ūdens līmenis strauji turpina palielināties, Gaujā joprojām ir milzīgi ledus krāvumi, vietām izveidojušies pat baļķu sastrēgumi, situāciju komentēja Jefimovs. Pēdējās stundas laikā ūdens līmenis upē ir cēlies par aptuveni 20 centimetriem. Kā norāda Jefimovs, smagākie plūdi sāksies, kad ūdens līmenis upē sasniegs 3,5 metru atzīmi.
Aģentūrai LETA Jefimovs atklāja, ka Valkas novadā Gaujas upē jau patlaban ir pārsniegta 2010.gada plūdu ūdens līmeņa atzīme un līdzīga situācija, visticamāk, gaidāma arī Strenčos.
Pļaviņās ūdenslīmenis bija pārsniedzis kritisko robežo par pusotru metru, sasniedzot 12,5 metrus, bet nu jau ir samzinājies.
Kā ziņots, valdība piektdien, 19.aprīlī, sasauktajā slēgtajā ārkārtas sēdē nolēma neizsludināt ārkārtas situāciju vairākās plūdu skartajās pašvaldībās. Izsludināt ārkārtas situāciju pavasara plūdu radīto draudu dēļ lūdza Daugavpils pilsētas un novada pašvaldības, Ogres novada pašvaldība, Pļaviņu novada pašvaldība un Ilūkstes pašvaldība.
Premjera amata pienākumu izpildītājs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) pēc gandrīz divu stundu ilgās sēdes žurnālistiem skaidroja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana ir ļoti nopietns lēmums, kas apdraud valsts drošību un ir valstiska mēroga. “Uzklausot Ogres novada pašvaldību un ministrus, nonācām pie secinājuma, ka līdz Krīzes vadības padomes sēdei pirmdien varam sniegt visu nepieciešamo palīdzību bez ārkārtas stāvokļa izsludināšanas,” teica Pabriks.
Pašvaldībām ārkārtas stāvokli esot bijis nepieciešams izsludināt, lai varētu izmantot līdzekļus iepirkumiem ātrā veidā bez Publisko iepirkumu likuma piemērošanas.
