Saeima ceturtdien uz kārtējo pilnvaru termiņu Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatā ievēlēja Arni Cimdaru, kurš CVK vada jau no 1997.gada.
Aizklātā balsojumā par Cimdaru, kuru bija izvirzījušas trīs frakcijas – “Vienotība”, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un “Saskaņas centrs” (SC) – nobalsoja 89 deputāti, pret bija pieci, bet atturējās divi deputāti.
Saeima ievēlēja arī septiņus CVK locekļus. “Vienotība” uz CVK virzīja tagadējo CVK locekli Sigordu Stradiņu un “Pilsoniskās savienības” valdes locekli, inženieri Kārli Kamradzi. Par Kamradzi nobalsoja 94 deputāti, pa vienam esot pret un atturoties, bet Stradiņu atbalstīja 81 deputāts, pret bija desmit, bet atturējās trīs.
Divus CVK locekļus virzīja arī SC: tagadējo CVK locekli, Rēzeknes pilsētas domes izpilddirektoru Raimondu Olehno un juristi, SC deputāta Sergeja Dolgopolova palīdzi Elizabeti Krivcovu. Olehno atbalstīja 90 deputāti, pret bija četri, bet atturējās viens, savukārt Krivcovai atbalsts bija mazāks: par 72, pret 20 un četri atturējās.
ZZS izvirzīja amatam ZZS Saeimas frakcijas vecāko konsultanti Dzintru Kusiņu, kas jau no 1999. līdz 2003. gadam bijusi CVK locekle. Viņu CVK locekles amatā atbalstīja 92 deputāti, pret bija viens, bet atturējās trīs.
“Par labu Latviju” (PLL) frakcija amatam izvirzīja Inesi Žurovsku, kas šobrīd ir LPP/LC Rīgas domes frakcijas referente, bet 10.Saeimas laikā bija LPP/LC frakcijas vadītāja Andra Bērziņa palīdze. Viņai ir arī astoņu gadu pieredze kā Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas loceklei. Par Žukovsku nobalsoja 90 deputāti, pret bija trīs, bet atturējās divi.
Savukārt VL-TB/LNNK CVK locekļa amatam izvirzīja Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas locekli Ritvaru Eglāju, kurš ir arī “Jāņa sētas” karšu izdevniecības redaktors. Eglājs guva vismazāko atbalstu no CVK locekļiem: par viņu nobalsoja 63 deputāti, pret bija 32, bet atturējās viens deputāts.
CVK sastāvā ir deviņi locekļi, no kuriem priekšsēdētāju un septiņus locekļus ievēl Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus – Augstākā tiesa savā plēnumā. CVK pilnvaru termiņš ir četri gadi, un kārtējām CVK vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc jaunās Saeimas sanākšanas.
Iepriekš gan daļa Saeimas deputātu bija skeptiski par Cimdara iespējām tikt atkārtoti ievēlētam CVK vadītāja amatā. Iebildumi izskanēja gan no “Vienotības” puses, kas apsvēra iespēju virzīt kādu citu kandidātu, gan no SC frakcijas puses.