Čehijas parlamenta apakšpalātas deputāti par parlamenta atlaišanu balsos 20.augustā, nevis 16.augustā, kā bija plānots iepriekš.
Balsojums pārcelts, lai nodrošinātu kvorumu parlamenta atlaišanai, par kuru no 200 deputātiem jānobalso vismaz 120 likumdevējiem.
“Piektdiena nav piemērotākā diena apakšpalātas sēdei,” Čehijas Televīzijā skaidroja partijas TOP09 politiķis Petrs Gazdiks.
Gatavību atbalstīt parlamenta atlaišanu paudušas trīs partijas – TOP09, centriski kreisi sociāldemokrāti un galēji kreisie komunisti. Šīm partijām apakšpalātā kopumā ir 122 balsis. Atbalstu parlamenta atlaišanai izteikuši arī vairāki citi deputāti.
Ārkārtas vēlēšanas Čehijā varētu tikt rīkotas ap oktobri.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka ārkārtas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēs sociāldemokrāti. Viņi solījuši atcelt daļu no bijušās centriski labējās valdības veiktajām pensiju reformām un paaugstināt atsevišķus nodokļus, lai papildinātu valsts ieņēmumus. Tāpat sociāldemokrāti atbalsta pasākumus eiro ieviešanai Čehijā.
Sagaidāms, ka parlamenta apakšpalāta pārliecinoši atbalstīs parlamenta atlaišanu vairāk nekā gadu pirms pilnvaru termiņa beigām, lai pārvarētu politisko krīzi.
Jau vēstīts, ka Čehijas jaunizveidotā tehnokrātu valdība trešdien neizturēja parlamenta uzticības balsojumu.
Paredzēts, ka premjerministra Jirži Rusnoka valdība demisionēs piektdien vai nākamnedēļ. Līdz vēlēšanām tā gan turpinās darbu.
Čehijas prezidents Milošs Zēmans 10.jūlijā iecēla tehnokrātu valdību, kuru vada sens viņa sabiedrotais kreiso nometnē Rusnoks. Ar šo pretrunīgi vērtēto soli prezidents centās apturēt kukuļošanas un izspiegošanas skandāla izraisīto politisko krīzi.
