Čehijas valdība tuvākā mēneša vai divu laikā varētu pārskaitīt Latvijai 100 miljonus eiro (70,28 miljonus latu), kas veidotu pusi no Čehijas plānotā aizdevuma Latvijai, paziņoja Čehijas finanšu ministrs Eduards Janota.
Čehija pagājušā gadā solīja Latvijai 200 miljonus eiro (140,56 miljonus latu) kā daļu no starptautiskās palīdzības programmas, lai palīdzētu valstij pārvarēt ekonomisko krīzi.
Taču naudas pārskaitīšanu aizkavēja abu valdību grūtības panākt vienošanos par to, kā čehu maksātā nauda tiks izlietota, aģentūrai “Reuters” skaidroja Janota.
“Ja viņi piekritīs aizdevuma nosacījumiem, tad to, cerams, varēs realizēt viena vai divu mēnešu laikā,” sacīja Janota.
“Es esmu runājis ar Latvijas finanšu ministru un es solīju, ka mēs ievērosim aizdevuma sākotnējo mērķi, kas ir budžeta stabilitāte. Mēs par to vienojāmies,” piebilda Čehijas ministrs.
Par otrā 100 miljonu eiro maksājuma pārskaitīšanas laiku un nosacījumiem lems jaunā Čehijas valdība, kas tiks izveidota pēc maijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām, piebilda Janota.
Kā jau LETA ziņoja, februāra sākumā parlamenta debašu laikā par aizdevumu Latvijai Čehijas finanšu ministrs Eduards Janota pauda bažas, vai Prāga varēs atgūt 200 miljonu eiro (140 miljonu latu) aizdotos līdzekļus.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušais Janotas runas tulkojums, Čehija, visticamāk, vēlējusies sniegt aizdevumu Latvijai ar nosacījumu, ka līdzekļi tiek izmantoti samaksai viņu valsts uzņēmumiem.
Starptautiskā aizdevuma līgums gan ir konfidenciāls un tā nosacījumi nav zināmi. Tomēr iepriekš puses nesniedza oficiālus skaidrojumus iemesliem par tā noslēgšanas kavēšanos līdz Čehijas finanšu ministra paustajām bažām par iespējām atgūt aizdevumu.
Janota parlamenta debatēs uzsvēris, ka aizdevumam vajadzēja tikt realizētam pa daļām, viena puse pagājušogad – 100 miljoni eiro (70 miljoni latu), šogad – arī 100 miljoni eiro. Aizdevuma likme bija noteikta 4,8% apmērā. “Tie bija līdzekļi, kas tajā brīdī atradās tirgū, tie bija līdzekļi, par kuriem mēs izlaidām obligācijas,” skaidroja Janota.
“Jūsu sākotnējā doma bija, ka galvenokārt šis aizdevums ir orientējams mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, lai nodrošinātu samaksu, kādu Latvijas subjekti nespēja nodrošināt mūsu uzņēmējiem. Gribu teikt, ka tādā garā es arī sastādīju līguma projektu, es tam patiešām pievērsu ļoti lielu uzmanību, tāpēc, ka zinu, ka runa ir par pieciem miljardiem kronu, varbūt nedaudz vairāk – atkarībā no kursa. Tāpēc sadarbībā ar “White and Case” juridisko biroju mēs izstrādājām līguma uzmetumu,” Čehijas parlamenta deputātiem stāstīja finanšu ministrs.
Šāds līguma projekts nosūtīts Latvijai, bet tas ticis noraidīts. “Mēs turpinājām sarunas otrajā sarunu raundā un palabojām dažus punktus tādējādi, ka mēs mazliet samazinājām spiedienu uz to, ka līdzekļi jānovirza mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, piekritām tam, ka puse šo līdzekļu aizies viņu maksāšanas bilances problēmu risināšanai, budžeta bilancei. Un daļa līdzekļu tiks novirzīta mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam,” skaidro Janota.
“Tas nozīmē, ka mēs esam atkāpušies no sava sākotnējā mērķa atbalstīt uzņēmējus. Par šo līguma projektu mēs vēl neesam saņēmuši atbildi. Vienkārši Latvijas puse klusē, ja neņem vērā dažādos sagrozītos rakstus Latvijas presē.”
“Es redzu ļoti lielu risku šo finanšu līdzekļu atpakaļatdošanai. Tāpēc es tik sīksti turējos pie tā, lai līgums tiktu sagatavots, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem, saskaņā ar angļu jurisdikciju, jo latvieši čehu jurisdikciju šajā lietā noliedz. Tātad tās ir lietas, kuras veicina šo kavēšanos,” debatēs sacījis ministrs.
Viņš apgalvojis, ka Latvijai draud “ļoti nopietnas briesmas” saistībā ar valūtas devalvāciju, kas nozīmētu visu saistību sadārdzināšanos.
“Viņu saistības ir deponētas praktiski tikai eiro valūtā, respektīvi, situācija tur ir ļoti komplicēta. Vēl vairāk, viņu Satversmes tiesa ir noraidījusi pensiju samazināšanu, kas nozīmē, ka viņiem vajag apmēram 350 miljonus eiro tam, lai atmaksātu atpakaļ aizturētās pensijas. Es teiktu, ka mūsu nauda viņiem ir vajadzīga šim mērķim, ne kādiem prātīgiem attīstības projektiem,” sacījis finanšu ministrs.
Reaģējot uz Janotas izteikumiem, Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) žurnālistiem sacīja, ka “diez vai atsevišķu čehu parlamentāriešu viedoklis atspoguļo Latvijas spēju atdot naudu, ko tā aizņēmusies”. Pēc ministra domām, starptautiskā sabiedrība, tostarp aizdevēji, pozitīvi vērtē Latvijas veikumu budžeta konsolidācijā.
“Mums jābūt nedaudz pieticīgākiem un jāsaprot, ka Latvija nav vienīgā valsts pasaulē, kura nepiedzīvo labākos laikus ekonomikas attīstībā,” teica Riekstiņš, uzsverot, ka Latvijas tēls ekonomiskās krīzes ietekmē nav fundamentāli sabojāts.
