Sagaidāms, ka šodien paredzētajās Bulgārijas parlamenta vēlēšanās uzvarēs labēji centriskā opozīcija, sakaujot pie varas esošos sociālistus, taču šķiet, ka viņiem būs grūti izveidot stabilu koalīciju, uzskata eksperti.
Kā liecina pēdējās aptaujas, Sofijas mēra Boiko Borisova jaunizveidotā partija GERB vēlēšanās iegūs 28% līdz 32% balsu, apsteidzot pašreizējā premjerministra Sergeja Staniševa pārstāvētos sociālistus, par kuriem gatavojas balsot 17 līdz 22% bulgāru.
Tādējādi Boriovam, lai nodrošinātu parlamentāro vairākumu, nāksies piesaistīt vismaz divas mazās labējās partijas, un sagaidāms, ka koalīcijas sarunas būs smagas.
Tomēr 50 gadus vecais Borisovs – bijušais policijas ģenerālleitnants, kas strādājis arī par miesassargu, – jau paziņojis, ka nesaskata iespēju jaunajā valdībā iesaistīt arī sociālistus, veidojot plašu koalīciju, kurā būtu pārstāvēti gan labējie, gan kreisie.
Tajā pašā laikā sociālistu izredzes pārliecināt citas partijas izveidot koalīciju viņu vadībā ir vēl mazākas, pateicoties skandālu plosītajai valdībai, kuru viņi vairākus gadus veidoja kopā ar savulaik trimdā dzīvojošā karaļa Simeona Sakša Koburga dibināto liberālo NMSP un Turku minoritātes partiju MRF.
Analītiķi prognozē, ka sarunas par jaunās koalīcijas veidošanu ilgs visu vasaru, neizslēdzot pat jaunu vēlēšanu izsludināšanu rudenī. Tādējādi pieaug satraukums, ka, valstī valdot ekonomiskajai krīzei, iestāsies arī politiskā nestabilitāte.
“Ir vairāki pēcvēlēšanu scenāriji. Sliktākais būtu anarhija krīzes laikā,” nesenā intervijā laikrakstam “24 Hours” atzina Staniševs. “Šobrīd vissvarīgākā lieta ir pārciest nākamos 12 mēnešus bez lieliem zaudējumiem.”
Viņam piekrīt arī GERB ekonomistu komanda. Taču nesen sniegtajā intervijā aģentūrai AFP Borisovs uzsvēra, ka valdības izveidošana nav pašmērķis. Vienlaikus viņš pauda skepsi pret jebkāda veida koalīciju.
Gan Staniševs, gan Borisovs uzskata, ka galvenais uzdevums ir uzlabot pašreizējo Bulgārijas tēlu, jo šobrīd tā tiek uzskatīta par nabadzīgāko un viskorumpētāko Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti.
Lai gan Staniševa vadībā Bulgārijai izdevās pabeigt smagās iestāšanās sarunas ar ES un 2007.gadā beidzot pievienoties blokam, viņa valdība tiek vainota par Briseles lēmumu iesaldēt simtiem miljonu lielos Sofijai paredzētos ES fondu līdzekļus, reaģējot uz plaši izplatīto korupciju un jau piešķirtās naudas izsaimniekošanu.
Arī svētdienas vēlēšanu kampaņu aizēnojušas apsūdzības par korupciju un balsu pirkšanu, neskatoties uz plaši izvērsto informācijas kampaņu un sodanaudu un pat cietumsodu noteikšanu gan balsu pircējiem, gan pārdevējiem.
Valsts institūta NCIOM nesen veiktā aptauja liecina, ka 12% bulgāru nabadzības dēļ ir gatavi pieņemt atlīdzību par savu balsojumu.
Jauns fenomens šajās vēlēšanās, kas arī, domājams, neuzlabos Bulgārijas tēlu ārvalstīs, ir lielais aizdomās turamo noziedznieku skaits, kas pretendē uz likumdevēju vietām.
Izmantojot sev par labu likumu normas par imunitāti, kas paredz automātisku tiesvedības apturēšanu, tiklīdz persona reģistrējas kā kandidāts, ievēlēšanas gadījumā to neatsākot līdz pat iegūtā amata pilnvaru termiņa beigām, šogad parlamenta vēlēšanās startē virkne uzņēmēju ar šaubīgu pagātni.
Viens šāds piemērs ir tā sauktie Galevu brāļi – Plamens Galevs un Angels Hristovs -, kuri, kā sabiedrībā tiek uzskatīts, kontrolē Dupnicas pilsētu Bulgārijas dienvidos. Pret abiem bija uzsākta izmeklēšana saistībā ar reketu, taču, tiklīdz viņi reģistrējās kā kandidāti, aizdomās turamie tika atbrīvoti no pirmstiesas apcietinājuma.
Galevam pat ir izredzes tikt ievēlētam.
Analītiķi uzskata, ka nesen izdarītās izmaiņas proporcionālajā vēlēšanu sistēmā, kas paredz, ka 31 no 240 deputātiem jeb viens no katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts tieši, veicinājusi noziedznieku kandidēšanu, jo jaunā sistēma viņiem ļauj startēt kā neatkarīgajiem kandidātiem, nemeklējot kādas konkrētas politiskās partijas atbalstu.
Atlikušās 209 likumdevēju vietas tiks sadalītas kā iepriekš proporcionāli katra saraksta iegūtajam balsu skaitam.
Kopumā vēlēšanās ir tiesības piedalīties 6,8 miljoniem balsstiesīgo bulgāru, un tiek prognozēts, ka vēlētāju aktivitāte sasniegs 60%, kas ir vairāk nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kad pie balošanas urnām devās 56% bulgāru.
