Saeima otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma šī gada valsts budžeta grozījumus, samazinot gan pensijas, gan pabalstus, gan algas, tādējādi budžeta deficītu samazinot par 500 miljoniem latu.
Par budžeta grozījumiem balsoja 63 deputāti, pret 30.No Saeimas opozīcijas budžeta grozījumus atbalstīja divi deputāti – Ivars Godmanis no LPP/LC un pie frakcijām nepiederošais deputāts Visvaldis Lācis. Pret balsoja pārējie LPP/LC frakcijas, “Saskaņas centra” (SC) frakcijas un apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti.
Balsojumā nepiedalījās deputāts Nikolajs Kabānovs (SC), pie frakcijām nepiederošie deputāti Artis Pabriks un Aigars Štokenbergs, kā arī Saeimas zālē neesošais Kārlis Leiškalns (TP).
Šā gada valsts budžeta kopējie ieņēmumi ir plānoti 4,023 miljardi latu, bet izdevumi – 4, 687 miljardi latu. Budžeta deficīts plānots 664,696 miljonu latu apmērā. Savukārt nodokļu ieņēmumi šogad plānoti 1,7 miljardu latu apmērā.
Kā iepriekš noradījis finanšu ministrs Einars Repše (JL), ja piepildās sliktākais budžeta ieņēmumu izpildes scenārijs, šā gada valsts budžeta deficīts varētu būt 11,6% apmērā no IKP.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi paredzēti 2,776 miljardi latu apmērā, izdevumi – 3,235 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta ieņēmi paredzēti 1,263 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi 1,469 miljardu latu apmērā.
Kā ziņots, Saeimas deputāti atbalstīja visu pensiju samazināšanu par 10%, strādājošo pensionāru pensiju samazināšanu par 70% un vecāku pabalstu samazināšanu par 50% strādājošiem vecākiem.
Būtisks izdevumu apjoma samazinājums paredzēts arī valsts pārvaldē. Izdevumi atlīdzībai tiek samazināti 82 miljonu latu apmērā, arī neatkarīgās valsts institūcijas – Valsts kontrole, Augstākā tiesa, Tiesībsarga birojs – no 2009.gada 1.jūlija darbinieku un amatpersonu mēnešalgu samazinās par 20% no šobrīd noteiktā.
Tāpat valsts budžetā tiks palielināti ieņēmumi no dividendēm, uzdodot visām valsts kapitālsabiedrībām iemaksāt valsts budžetā 80% no iepriekšējā gada peļņas.
Lai nodrošinātu ieņēmumu pieaugumu, tiks palielināts akcīzes nodoklis alum un stiprajam alkoholam.
Likvidēs valsts kapitālsabiedrību padomes, apturēs ierēdņu apmācības, kā arī samazinās valsts administrācijas skolas funkcijas.Izdevumi precēm un pakalpojumiem tiks samazināti 2,5% apmērā no gada pieejamā resora finansējuma.
Līdz ar budžeta grozījumiem ir pieņemtas arī būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli paredz, ka azartspēļu nodoklis veiksmes spēlei pa tālruni un par totalizatoru un derībām būs 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem. Savukārt azartspēļu nodoklis par bingo būs 10% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem, atsakoties no fiksētas nodokļu likmes piemērošanas atkarībā no bingo zāles vietu skaita. Izložu nodoklis no biļešu realizācijas būs 10%.
Izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli samazina neapliekamā minimuma apmēru līdz 35 latiem, savukārt spēkā paliek atvieglojums par apgādībā esošas personas uzturēšanu vienam no apgādniekiem 63 latu apmērā par katru apgādībā esošu personu. Grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli noteic, ka rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu turpmāk varēs samazināt par summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkstēs pārsniegt 20% no apliekamā ienākuma.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) budžeta deficīta aprēķināšanas metodoloģija paredz izdevumos iekļaut lielākus izdevumus sociālajām vajadzībām, tostarp pašvaldībām, lai nodrošinātu garantētā ienākuma līmeņa izmaksu, kā arī tiek pieņemts, ka saglabāsies esošās izdevumu apjoma tendences un palielināsies kapitāla izdevumi. Līdz ar to SVF eksperti paredz konsolidētā kopbudžeta deficītu 11,6% apmērā.
Saskaņā ar aktualizēto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu fiskālās konsolidācijas pasākumu rezultātā kā mērķis 2011.gadam izvirzīts kopbudžeta deficīta samazināšana līdz 3% no IKP.
Savukārt 2013. gada konsolidētajam kopbudžetam, neieskaitot ar Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvi saistītos ieņēmumus un izdevumus, būs jābūt sabalansētam vai ar pārpalikumu. Programma arī paredz, ka valdība un atbildīgās valsts pārvaldes institūcijas veiks visus nepieciešamos soļus, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus, kas nodrošinātu eiro ieviešanu iespējami ātri – 2013. gadā.
Šā gada budžeta grozījumi stāsies spēkā ar 1.jūliju.
