Izvērtējot valsts institūciju darbības un komentārus transporta jomā, ir radušās bažas par pasažieru autopārvadājumu nozares ilgtermiņa tālāku pozitīvu attīstību un ir reāli draudi nozares tālākai pastāvēšanai un attīstībai ilgtermiņā, kā arī nevienlīdzīgas konkurences radīšanā, uzsver biedrība “Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija” (LPPA).
2012.gadā, lai nodrošinātu pārvadājumus reģionālā vietējās nozīmes maršrutu tīklā atbilstoši pakalpojumu pasūtījumam, pārvadātāji gadu ir beiguši ar 886 488 latu nesegto zaudējumu parāda apmēru. Tas ir radījis Vidzemes un Zemgales pārvadātājiem nopietnas problēmas turpmākai pārvadājumu nodrošināšanai pašreizējā apjomā.
2013.gada finansējums reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos zaudējumu segšanai ir piešķirts 9,1 miljona latu apmērā. Tas ir par 1,37 miljoniem latu mazāk, nekā bija piešķirts finansējums 2012.gadā valsts budžetā, un par 2,26 miljoniem latu mazāk par fakta prognozi 2012.gadā.
“Šobrīd politisku intrigu dēļ pārvadātāji ir kļuvuši par ķīlniekiem, jo ir spiesti nodrošināt pakalpojumus, par to pilnībā nesaņemot finanšu līdzekļus zaudējumu segšanai, bet tas jau apdraud uzņēmumu maksātspēju. Nav iespējams laikā apmaksāt degvielas iegādi un citus pamatotus izdevumus. Uzņēmumi ir spiesti ņemt kredītus, lai varētu stabilizēt uzņēmumu naudas plūsmu. Rezultātā zaudējumi tikai pieaug,” uzsver LPPA.
Satiksmes ministrijas paustais viedoklis par to, ka tālāka diskusija par papildu finansējuma prasīšanu plānošanas reģionu parādu segšanai atkārtoti būtu jāsaista ar jau iepriekš aktualizēto jautājumu par maršrutu plānošanu vienas institūcijas ietvaros, esot uzskatāms par nekorektu pret pārvadātājiem, bet tā rezultātā cietēji būšot pasažieri.
Par to jau esot diskutēts iepriekšējā gadā, kā rezultātā jautājums netika atrisināts, un pārvadātāji par 2011.gadā padarīto naudu pilnībā saņēma tikai 2012.gada beigās.
“Var jau būt, ka institūcijās tā ir normāla prakse, ka gadu var risināt sarunas un nevienoties, bet uzņēmējdarbībā šāda rīcība nozīmē bankrotu, ja netiek steidzami rasts risinājums,” skaidro LPPA. Tāpēc asociācija uzskata, ka 2012.gada zaudējumu segšana nav saistāma ar plānošanas nodošanu vienās rokās, bet ir nekavējoties jārod risinājums nosegt 2012.gada parādu, lai pasažieriem nebūtu jāpiedzīvo, ka pēkšņi daudzi reģionālie vietējas nozīmes maršruti vairs netiek izpildīti.
Kā ziņots, lai gan plānošanas reģioniem ir pienākums racionāli apsaimniekot no valsts budžeta un pašvaldības budžeta sabiedriskajam transportam iedalītos finanšu līdzekļus, vairāki reģioni neiekļāvās atvēlētajā valsts finansējumā un 2012.gadā vietējiem pārvadātājiem radušies lielāki zaudējumi, nekā sākotnēji paredzēts, biznesa portālam “Nozare.lv” skaidroja “Autotransporta direkcijā” (ATD). Kurzemes plānošanas reģions gan esot veicis taupības pasākumu kopumu un 2012.gadā spējis iekļauties atvēlētajā dotācijā.
Satiksmes ministrija (SM) savukārt norādīja, ka jau iepriekš, lai sekmētu racionālu un vienotu sabiedriskā transporta reģionālo pārvadājumu organizēšanu visā Latvijā, tā paredzēja šo funkciju uzticēt vienai institūcijai – VSIA “Autotransporta direkcijai”. Tad arī tika uzsvērts, ka, organizējot pārvadājumus visā reģionālo maršrutu tīklā vienuviet, tiktu iegūta ievērojama valsts budžeta līdzekļu ekonomija, līdz ar to vismaz daļēji mazinātos pašreizējās problēmas. Priekšlikums tika atbalstīts Ministru kabinetā, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības nostājas dēļ tas diemžēl tika noraidīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, informē SM.
Ministrija vērš uzmanību uz to, ka reģionālajos starppilsētu satiksmes maršrutos pārvadājumi ar autobusiem, kuru organizēšanu veic ATD, 2012.gadā ir veikti valsts budžetā atvēlēto līdzekļu ietvaros, savukārt plānošanas reģioniem atkal ir izveidojušies parādi par veiktajiem pārvadājumiem. Līdz ar to SM uzskata, ka tālākā diskusija par papildu finansējuma prasīšanu plānošanas reģionu parādu segšanai atkārtoti būtu jāsaista ar jau iepriekš aktualizēto jautājumu par maršrutu plānošanu vienas institūcijas ietvaros.
Kā ziņots, Vidzemē pasažieru pārvadātājiem plānošanas reģions ir parādā 490 000 latu un šogad summa draud pieaugt, savukārt Zemgales reģiona pārvadātāji par pagājušo gadu nav saņēmuši 332 401 latu.
Latvijas autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija 19.februārī rīkos sapulci par ārkārtas situāciju vietējos reģionālajos pārvadājumos, jo pasūtītāji nav norēķinājušies ar vietējiem reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem par 2012.gadu un krasi ir samazinātas dotācijas 2013.gadā. Līdz ar to pastāvot draudi, ka ar 1.aprīli pasažieriem vairs nebūs pieejami pilnā apjomā pakalpojumi Vidzemes un Zemgales reģionos.
