Bezdarba pieaugums Īrijā varētu ietekmēt arī mūsu valstspiederīgos, kuri devušies prom no Latvijas labāka darba meklējumos, pieļauj Latvijas vēstnieks Īrijā Indulis Ābelis.
Tomēr vēstnieks uzsvēra, ka pagaidām bezdarba pieaugums Īrijā ir tikai relatīvs, un ir grūti spriest, cik lielā mērā tas varētu atstāt iespaidu uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādā Īrijā.
Pēc Ābeļa teiktā, pagaidām tendences rāda, ka ekonomika Īrijā ir “piebremzējusi”, piemēram, samazinās patēriņš un sāk apstāties celtniecības darbi. Kontaktējoties ar Īrijā dzīvojošiem, vēstnieks dzirdējis, ka darbu atrast pašlaik esot grūtāk, tomēr cilvēki meklējot izeju no šādām situācijām.
Polijas valdība ir paziņojusi, ka Īrijā strādājošie poļi atgriežoties dzimtenē, jo Polija ir uz ekonomiskās izaugsmes ceļa. Tomēr Latvijas vēstniecībai nav pieejami precīzi dati, cik Latvijas valstspiederīgie uzturas Īrijā un cik no viņiem atgriežas Latvijā.
Pēc vēstniecības aplēsēm, Īrijā pašlaik varētu būt no 30 000 līdz 40 000 Latvijas valstspiederīgo, tomēr šis skaitlis, pēc vēstnieka sacītā, varot būt gan lielāks, gan arī mazāks. Īrijas sociālās nodrošināšanas numuri piešķirti mazāk nekā 30 000 Latvijas valstspiederīgo.
Izsniegto sociālās nodrošināšanas numuru skaits turpina pieaugt katru mēnesi par pāris simtiem, taču izsniegto numuru skaita pieaugums, salīdzinot ar situāciju pēc 2004.gada 1.maija, ir strauji sarucis. Sākotnēji pāris gadus vidēji mēnesī Latvijas valstspiederīgajiem tika izsniegti no 800 līdz 1000 jaunu Īrijas sociālās nodrošināšanas numuru.
Bieži vien šajā statistikā tiek iekļauti arī bērni, kuri reāli nemaz nedzīvo Īrijā, jo saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem strādājošais var saņemt pabalstu par bērnu, pat ja viņš neuzturas valstī.
Tomēr pēc šiem datiem nav iespējams spriest, cik cilvēku ir atgriezušies Latvijā, atzina vēstnieks.
Jau ziņots, ka bezdarbs Īrijā šā gada jūlijā palielinājās līdz 5,9%, tādējādi sasniedzot augstāko līmeni kopš 1999.gada aprīļa. Savukārt jūnijā bezdarba līmenis Īrijā veidoja 5,6%.
