Pirmdiena atnesa skarbu ziņu – dažas jūdzes no krasta vētras sabangotā jūrā avarējis un nogrimis zvejas kuģis “Beverīna” ar sešu vīru apkalpi. Joprojām ir diezgan daudz neskaidrību par saziņu pirms katastrofas starp kuģi, krasta apsardzi un glābējiem. Nevienu no apkalpes glābt nav izdevies. Tik vien zināms, ka nogrimušā kuģa tilpnēs atrodas nevis zivis, bet nenostiprināta metāllūžņu – vara kabeļu krava, kas ir varbūtējais avārijas cēlonis.
Zvejas kuģis “Beverīna” Baltijas jūrā nogrima otrdien, 2. decembra vakarā trīs jūras jūdzes no krasta netālu no Liepājas. Notikušajā ir daudz neskaidrību.
Pirmās ziņas no kuģa “Beverīna” Liepājas ostā saņemtas pirmdienas pēcpusdienā pulksten 16:40. Lai arī tobrīd bija spēcīgs vējš aptuveni 20 metru sekundē, kuģis palīdzību nelūdza. Zvejas kuģis ostas dispečeram nosūtīja informāciju, ka uz tā klāja atrodas seši cilvēki un tam ir noslāpis dzinējs.
Hermanis Černovs, Latvijas Jūras spēku krasta apsardzes dienesta priekšnieks: “Glābšanas centrs noskaidroja, ka situācija uz kuģa ir normāla, kontrolējama un īpašnieks risina jautājumu par kuģa vilkšanu uz Liepājas ostu, un palīdzība nav nepieciešama.”
Tomēr drošības labad Latvijas krasta apsardzes dienests Gēteborgas un Klaipēdas glābšanas dienestiem nosūtīja pieprasījumu iespējamai palīdzībai. Gan Lietuvas, gan Zviedrijas dienesti bija gatavi nosūtīt helikopteru. Krasta apsardze sazinājusies ar “Beverīnu” un vaicājusi, vai nepieciešama kāda palīdzība, taču saņemta atbilde, ka tas nav nepieciešams, jo kuģim palīgā dodas zvejas kuģis “Gints”.
“Beverīnas” vilkšana negāja viegli. Divas reizes pārtrūka trose un arī parādījās tehniskas problēmas.
Eduards Raits, Liepājas ostas kapteinis: “Iegriezās vējš, un viņam pašam sākās sānu svārstības, kaut kādas grūtības ar mašīnas eļļošanu un tālāk vilkt vairs nevar, ostā ievilkt nevarēs, lai “Beverīna” liekas uz enkura.”
Arī pēc šā neveiksmīgā mēģinājuma atvilkt “Beverīnu” uz Liepājas ostu nevienam pat prātā neienāca doma par tuvojošos nelaimi. Pareizi ekspluatēts tāda tipa kuģis kā “Beverīna” Baltijas jūrā nogrimt nevar, apstiprina speciālisti.
Tai pašā laikā, kad notika Beverīnas neveiksmīgā vilkšana uz Liepājas ostu, atceļā no mācībām bija krasta apsardzes kuģis “Virsaitis”.
Hermanis Černovs: “”Viņam bija uzdevums novērot situāciju, jo līdz tam brīdim vēl nebija nekādas glābšanas operācijas.”
Pēc tam, kad kuģim “Gints” neizdevās sniegt palīdzību, pie “Beverīnas” plānoja doties trešais zvejas kuģis “Undīne”, kas tomēr stiprā vēja dēļ jūrā neizgāja. Tad krasta apsardzes kuģis “Virsaitis” piedāvāja “Beverīnu” pavilkt dziļāk jūrā un pārlaist vētru. Tālāk no krasta viļņi nav tik asi un kuģim vētru pārlaist ir vieglāk.
Kopš pirmā ziņojuma par tehniskajām problēmām bija pagājušas vairākas stundas. Situācija kļuva nopietnāka aptuveni 21:45. “Beverīnas apkalpe” ziņoja “Virsaitim”, ka vēlas jūrā nolaist glābšanas plostu, lai ar to varētu tikt līdz “Virsaitim”. Taču, ņemot vērā “Virsaiša” augstos bortus, kas plosta izcelšanu padara praktiski neiespējamu, krasta apsardzes kuģa vadība “Beverīnas” apkalpei ieteica palikt uz kuģa un gaidīt helikopteru no Zviedrijas.
Hermanis Černovs: “Jūras prakse liecina, ka tā ir visdrošākā vieta komandai, pat ja to vajag evakuēt, ja tas negrimst. Komandai jāturas uz kuģa, cik vien tas ir iespējams. Šajā gadījumā “Beverīnas” kapteinim un nevienam citam nebija nekādas informācijas, ka kuģis var apgāzties.”
Tagad zināms, ka “Beverīnas” apkalpe tomēr plostu nolaida, bet iekāpt tajā nepaspēja, tas nogrima līdz ar kuģi. Grimšana bija neparedzama un pēkšņa.
Eduards Raits: “”Beverīna” saka, ka pakaļgalam sāk skaloties virsū ūdens, un 22:01, piecas minūtes pēc pēdējiem radiosakariem ar “Virsaiti”, tā pazūd no ekrāna.”
Hermanis Černovs: “Glābšanas operācija sākās tikai pēc tam, kad kuģis apgāzās, jo pirms tam tā bija vienkārša vilkšanas operācija.”
Divdesmit divos un vienā minūtē arī iedarbojās glābšanas boja, kas ir oficiāls sauciens pēc palīdzības. “Beverīnas” apkalpe ūdenī nonāca bez glābšanas vestēm. Ja vestes būtu uzvilktas, “Beverīnas” apkalpe tā brīža ūdens temperatūrā varēja izdzīvot aptuveni divas stundas un sagaidīt jau izlidojušo glābēju helikopteru.
Nirēji pēc divu dienu niršanas nevienu no Beverīnas apkalpes joprojām nav atraduši. Taču ir noskaidrots iespējamais kuģa nogrimšanas iemesls.
Nirēji kuģī uzgāja pilnu kravas tilpni ar krāsainā metāla kabeļiem. Kuģis bijis pārkrauts, un krava nebija nostiprināta, tā spēcīgajos viļņos ir slīdējusi, un kuģis sašķiebies. Izmeklētāji tagad plāno noskaidrot, vai smagie metāla kabeļi bijuši arī uz kuģa augšējā klāja.
Staņislavs Čakšs, Latvijas Jūras administrācijas vecākais avāriju izmeklēšanas inspektors: “Ja tā krava atradīsies, tad tas tikai vēlreiz apstiprinās, ka kuģa bojāejas cēlonis ir bijis pārāk smagā krava.”
Neoficiāli speciālisti pieļauj, ka “Beverīnas” apkalpes rokās bija nonākušas padomju laika kartes, kur atzīmētas kabeļu atrašanās vietas. Kuģa kravas tilpņu saturs apstiprina iepriekš vides inspektoru teikto, ka kuģis “Beverīna” tikai imitējis nodarbošanos ar zveju, lai vēlāk, nododot kuģi sagriešanai, varētu saņemt Eiropas Savienības kompensāciju.
Patiesībā kuģis no jūras cēlis laukā krāsaino metālu – padomju laikā izvietotos vara sakaru kabeļus. Tas ir ienesīgs, taču nelegāls rūpals. Tieši gandrīz līdz malām ar metāla kabeļiem piekrautā kravas tilpne, iespējams, ieviesīs nedaudz skaidrības par kuģa nogrimšanas cēloņiem. Ar zivīm “Beverīnu” nebija iespējams pārkraut. Iespējams, ka nevēlēšanās, ka kāds atklāj dīvaino kravu, un centieni par katru cenu saglābt kuģi varēja būt iemesls, kādēļ apkalpe līdz pēdējam brīdim palikusi uz kuģa.
