Beļģijas karalis Alberts II trešdien paziņojis, ka 21.jūlijā atteiksies no troņa par labu savam dēlam Filipam.
“Es gatavojos atteikties no troņa 21.jūlijā, [Beļģijas Nacionālajā dienā]. Princis Filips ir labi sagatavots. Viņš un [viņa sieva] princese Matilde pelna visu manu uzticību,” televīzijā pārraidītā uzrunā no karaļa pils paziņoja Alberts II.
Īsajā paziņojumā, kas vispirms tika nolasīts franču, tad flāmu valodā, 79 gadus vecais karalis atzina, ka jūtas pārāk noguris un vārs, lai turpinātu valdīt, un atsakās no troņa ar mierīgu sirdi un ticību savam dēlam.
Viņš norādīja, ka sasniedzis tādu vecumu, līdz kādam nav izdevies nodzīvot nevienam no viņa priekštečiem. “Mans vecums un mana veselība neļauj man veikt manus pienākumus, kā man to gribētos,” viņš piebilda.
Alberts II tronī atradies 20 gadus un viņam bijusi aktīva loma valsts politikā. Tieši pateicoties Albertam II, 2011.gadā tika panākta vienošanās starp konfliktējošajiem flāmu un frankofonu politiķiem par kabineta izveidi, kas pielika punktu 541 dienas ilgajam periodam, kuru Beļģija pavadīja bez lemtspējīgas valdības.
Viņš ir bijušā karaļa Leopolda III (1901-1983) un Zviedrijas Astrīdas (1905-1935) otrais dēls un tronī sēdās 1993.gadā pēc sava vecākā brāļa Boduēna I nāves.
Alberta II atkāpšanās ir pirmā visā Beļģijas vēsturē.
Kopš valsts dibināšanas 1831.gadā Beļģijas tronī atradušies seši Saksijas-Koburgas-Gotas dinastijas pārstāvji.
