Eiro zona ir nonākusi “ļoti nopietnā situācijā”, un, ja tā nespēs atrisināt savu parādu krīzi, tas izraisīs smagas sekas globālā mērogā, trešdien brīdināja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.
“Nevar lolot nekādas ilūzijas, situācija ir ļoti nopietna. Tā prasa reakciju, jo pretējā gadījumā negatīvas sekas būs jūtamas visā Eiropas Savienībā (ES) un ārpus tās,” teikts Barrozu paziņojumā.
EK šefs pieprasīja, lai ceturtdien gaidāmajā ārkārtas samitā eiro zonas valstu līderi vismaz paziņotu plānu, kā padarīt Grieķijas parādu ilgtspējīgu. Turklāt, pēc viņa teiktā, ir jāpaziņo nosacījumi privāto kreditoru dalībai Grieķijas jaunajā glābšanas programmā, kā arī papildu pilnvaras, kādas tiks piešķirtas tā dēvētajam eiro zonas glābšanas fondam.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) trešdien pieprasīja, lai eiro zonas līderi nekavējoties īstenotu iedarbīgākus pasākumus, kas liegtu vairāku eiro zonas perifērijas valstu parādu problēmām pārsviesties uz visas ES ekonomiku.
Francija vēlas, ka samitā tiktu sūtīts “spēcīgs vēstījums” Grieķijas atbalstam, savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka nevajadzētu lolot cerības, ka samits būs panaceja un tajā tiks rasti “iespaidīgi risinājumi” Grieķijas krīzei.
Lai samazinātu Grieķijas parādu nastu, sagaidāms, ka eiro zonas līderi samitā apstiprinās otro palīdzības paketi Grieķijai, kā arī noteiks zemākas procentu likmes un pagarinās atmaksas termiņus jau piešķirtajiem palīdzības aizdevumiem.
Savukārt vairāki ekonomisti norādījuši – lai atjaunotu uzticību eiro un nepieļautu krīzes izplatīšanos uz Itāliju vai Spāniju, būtu nepieciešami radikālāki risinājumi, tostarp Grieķijas parāda vispārēja restrukturizācija vai eiro obligāciju emisija, vēstī aģentūra DPA.
